Aizdevumu reklāma juridiskās personas aizsegā

Lauris Klagišs • 2025. gada 21. jūlijs

      Latvijas tiesiskajā regulējumā ir skaidri noteikti stingri ierobežojumi fizisko personu jeb patērētāju kreditēšanas reklāmai. Šo normu mērķis ir cēls – pasargāt patērētājus no pārsteidzīgas un neapdomīgas aizņemšanās, kas var novest pie pārmērīgām parādsaistībām. Tomēr, ikdienā mediju telpā – internetā, radio un pat vides reklāmās – mēs redzam agresīvas un visuresošas kredītu reklāmas. Kā tas ir iespējams? Atbilde slēpjas juridiskā mehānismā, kas formāli šķiet likumīgs, bet pēc būtības grauj likumdevēja sākotnējo mērķi. Daudzi nebanku kreditētāji savas reklāmas kampaņas mērķē uz plašu auditoriju, vienlaikus formāli norādot, ka pakalpojums paredzēts "juridiskām personām" vai "saimnieciskās darbības veicējiem". Šajā rakstā analizēsim, kā šī prakse ir kļuvusi par veidu, kā apiet likumu, un kāpēc uzraugošās institūcijas šķietami "piever acis" uz šo problēmu.


     Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8.¹ pants ir stūrakmens, kas regulē patērētāju kreditēšanas reklāmu. Tā normas ir nepārprotamas un to mērķis ir ierobežot kredītu kā viegli pieejama "risinājuma" popularizēšanu. Likums aizliedz kreditēšanas reklāmu:

  • Elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos (TV un radio), izņemot reklāmu kreditētāja interneta vietnē;
  • Tādā interneta vietnē, kas nav paša kreditētāja vai kredīta starpnieka vietne;
  • Periodiskajos izdevumos un citos drukātajos plašsaziņas līdzekļos.


      Šo normu uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kam ir tiesības piemērot bargas sankcijas par pārkāpumiem. Likuma mērķis ir novērst situāciju, kurā indivīds, saskaroties ar emocionāli uzrunājošu reklāmu, pieņem impulsīvu lēmumu uzņemties finanšu saistības.


       Problēmas kodols slēpjas tajā, ka PTAL bargie ierobežojumi attiecas tikai uz patērētāju – fizisku personu, kas darbojas nolūkos, kuri nav saistīti ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību. Līdz ar to, uz kreditēšanu, kas tiek piedāvāta juridiskām personām vai fiziskām personām to saimnieciskās darbības ietvaros, šie reklāmas aizliegumi neattiecas.


      Tieši šo juridisko niansi aktīvi izmanto daudzi "ātro kredītu" devēji. Reklāmas stratēģija ir vienkārša, bet efektīva:

  1. Tiek izveidota spilgta un vispārīga reklāma, kas sola "ātru naudu", "finansiālu atbalstu" vai "risinājumu taviem mērķiem", neprecizējot tās saņēmēju. Reklāmas vizuālais stils un vēstījums irnepārprotami vērsts uz vidusmēra indivīdu, nevis uz uzņēmuma vadītāju, kurš meklē investīcijas pamatlīdzekļos.
  2. Reklāmas materiāla beigās vai "sīkajā drukā" tiek pievienota atsauce, piemēram: "Aizdevums saimnieciskās darbības veicējiem" vai "Piedāvājums juridiskām personām".
  3. Reklāma tiek izvietota tur, kur to redz patērētāji – populāros ziņu portālos, sociālajos tīklos un citās platformās, kuras primāri apmeklē fiziskas personas savām privātajām vajadzībām, nevis biznesa attīstībai.


      Tādējādi formāli likums nav pārkāpts – reklāma taču ir adresēta juridiskajām personām. Taču pēc būtības notiek klaja likuma apiešana, jo reklāmas patiesais mērķauditorija ir un paliek patērētājs.


      Civillikumā nostiprinātais labas ticības princips nosaka, ka tiesības jāizmanto un pienākumi jāpilda saskaņā ar to mērķi. Likuma apiešana ir situācija, kad persona formāli rīkojas saskaņā ar likuma burtu, bet tās rīcības mērķis un rezultāts ir pretrunā ar konkrētās tiesību normas garu un jēgu.   

      Šis ir klasisks likuma apiešanas piemērs. Reklāmas aizlieguma mērķis ir pasargāt patērētāju. Izmantojot "juridiskās personas" aizsegu, kreditētāji šo mērķi pilnībā ignorē.


      Kāpēc PTAC un likumdevējs uz to reaģē tik kūtri? Argumenti varētu būt vairāki:


  • Pierādīšanas grūtības: Lai sodītu uzņēmumu, PTAC ir jāpierāda, ka reklāma ir maldinoša un ka tās mērķauditorija patiesībā ir patērētāji. Kreditētājs vienmēr var aizbildināties, ka tā nolūks bija sasniegt jaunuzņēmumus vai pašnodarbinātas personas, un nelielais procents pieteikumu no juridiskām personām to formāli apstiprina.
  • Robežas izplūšana: Mūsdienu ekonomikā robeža starp saimniecisko darbību un personīgajām finansēm var būt neskaidra (piemēram, pašnodarbinātais, kuram nepieciešami līdzekļi datora iegādei, ko izmantos gan darbam, gan privāti). Tas rada juridisku "pelēko zonu", kas apgrūtina viennozīmīgu lēmumu pieņemšanu.
  • Politiska griba: Iespējams, trūkst politiskās gribas vai resursu, lai pilnvērtīgi cīnītos ar šo problēmu, kas prasītu grozījumus likumos, padarot tos vēl specifiskākus, piemēram, nosakot ierobežojumus arī "saimnieciskās darbības" kredītu reklāmas izvietošanas kanāliem.


       Pašreizējā situācija rada vairākas negatīvas sekas:

  1. Likuma devalvācija: Tiek grauta cieņa pret likumu, jo sabiedrība redz, ka acīmredzami ierobežojumi tiek viegli apieti.
  2. Patērētāju apdraudējums: Indivīdi tiek pakļauti tieši tam riskam, no kura likumdevējs vēlējās viņus pasargāt – impulsīvai un nepārdomātai aizņemšanās.
  3. Negodīga konkurence: Godprātīgie kreditētāji, kas stingri ievēro likuma garu un nereklamējas patērētājiem, nonāk neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar tiem, kas izmanto likuma apiešanas shēmas.


       Lai risinātu šo problēmu, ir nepieciešama kompleksa pieeja:

  • Likuma grozījumi: Ir jāprecizē Reklāmas likums un PTAL, nosakot, ka jebkāda veida kreditēšanas pakalpojumu reklāmas saturam, formai un izvietošanas kanālam ir jāatbilst tās mērķauditorijai. Piemēram, varētu aizliegt juridiskām personām paredzētu kredītu reklāmu izvietot medijos, kuru auditorija pārsvarā ir patērētāji.
  • Proaktīva PTAC rīcība: Uzraugošajai iestādei būtu jāpieņem "substances pār formas" pieeja, vērtējot nevis formālo atrunu reklāmā, bet gan tās kopējo vēstījumu, vizuālo noformējumu un izvietošanas kontekstu.
  • Tiesu prakse: Nepieciešami tiesu precedenti, kas apstiprinātu likuma apiešanas faktu šādās lietās, tādējādi radot skaidru signālu tirgus dalībniekiem.


      Situācija ar kreditēšanas reklāmu Latvijā spilgti ilustrē mūžseno cīņu starp likuma burtu un tā garu. Kamēr pastāvēs iespēja formāli ievērot noteikumus, bet pēc būtības pārkāpt to jēgu, tikmēr atradīsies uzņēmēji, kas to izmantos. Pašreizējā likumdevēja un uzraugošo iestāžu pasivitāte šajā jautājumā rada augsni negodīgai komercpraksei un apdraud patērētāju intereses. Ir pienācis laiks atzīt, ka "juridiskās personas" atruna ir kļuvusi par fikciju, un ir nepieciešama izlēmīga rīcība, lai atjaunotu patērētāju kreditēšanas regulējuma sākotnējo jēgu un efektivitāti.


 

Aizdevumu reklāma juridiskās personas aizsegā
VID uzsāks lielāko skaidras naudas uzraudzību Latvijas vēsturē
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 21. jūlijs
Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un veicinātu caurspīdīgāku finanšu sistēmu, Latvijā tiek ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz skaidras naudas darījumiem. Jaunā kārtība paredz, ka bankas un citas finanšu iestādes sniegs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klientu veiktajiem lielāka apjoma skai
2025. gada 16. jūlijs
Latvijas Republikā uzņēmuma valdes locekļa amats ir saistīts ar plašu atbildību, kas var ietvert ne tikai civiltiesiskas, bet arī administratīvas un pat krimināltiesiskas sekas.
2025. gada 15. jūlijs
Ienākumi no nekustamā īpašuma, tostarp dzīvokļa, izīrēšanas ir viens no populārākajiem pasīvo ienākumu veidiem Latvijā. Tomēr, līdz ar ienākumu gūšanu, īpašniekam rodas arī pienākums pret valsti – nodokļu nomaksa.
2025. gada 14. jūlijs
Darba līgums ir svarīgākais dokuments, kas regulē tiesiskās attiecības starp darbinieku un darba devēju. Tā noteikumi ietekmēs Jūsu ikdienu, ienākumus un sociālās garantijas.
2025. gada 14. jūlijs
Darba tiesiskās attiecības ir ikviena uzņēmuma pamats, taču reizēm darba devējam nākas pieņemt sarežģītu lēmumu – pārtraukt darba līgumu ar darbinieku. Lai šis process noritētu ne tikai cilvēcīgi, bet arī juridiski korekti, ir svarīgi stingri ievērot Darba likumā noteikto kārtību. Nepareizi veikta atlaišana var novest
2025. gada 11. jūlijs
Nekustamā īpašuma pārdošana ir viens no apjomīgākajiem un finansiāli nozīmīgākajiem darījumiem, ko cilvēks veic savas dzīves laikā.
2025. gada 11. jūlijs
Nekustamā īpašuma iegāde ir viens no nozīmīgākajiem un finansiāli ietilpīgākajiem lēmumiem daudzu cilvēku un uzņēmumu dzīvē.
Jauns likums - no 2026. gada “parāds seko dzīvoklim”
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 26. jūnijs
Saeimā 19. jūnijā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā nosaka, ka par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks. Tādējādi praksē tiek ieviests princips, ka “parāds seko dzīvoklim”.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 20. jūnijs
Tuvojoties vasaras saulgriežiem, kad īpaša uzmanība tiek pievērsta aizliegumam sēsties pie stūres reibumā, Augstākā tiesa ir izveidojusi speciālu tematisku apkopojumu, lai vēlreiz uzsvērtu, ka alkoholisko dzērienu lietošana un transportlīdzekļu vadīšana nav savienojamas lietas. Apkopojums paredzēts ikvienam, kuram nepieciešami argumenti līdzcilvēkiem, tāpat šis apkopojums var būt noderīgs gan krimināltiesību nozares praktiķiem, gan teorētiķiem. Arī motocikla vadīšanai nepieciešamas tiesības. Senātā nonāca lieta, kurā apsūdzētais, būdams 0,37 promiļu reibumā, vadīja motociklu, lai arī viņam bija tikai B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Avārijā vidēji smagus miesas bojājumus guva motocikla pasažieris. Senāts uzsvēra, ka nav pamata uzskatīt, ka no brīža, kad persona ieguvusi vienai konkrētai mehānisko transportlīdzekļu kategorijai atbilstošu vadītāja apliecību, vadīšanas stāžs skaitāms attiecībā uz visām transportlīdzekļu kategorijām. Konkrēto mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir saistāms ar brīdi, kad persona likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvusi tiesības vadīt konkrētās kategorijas transportlīdzekli.  Senāts savā lēmumā norādīja, ka šādā gadījumā, kad persona, vadot transportlīdzekli alkohola ietekmē un bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, pārkāpusi ceļu satiksmes noteikumus un cietušajam nodarījusi vidēja smaguma miesas bojājumus, nodarījums kvalificējams pēc Krimināllikuma 262.panta trešās daļas, proti, kā ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts vidēja smaguma miesas bojājumi. Kam jāmaksā morālā kaitējuma kompensācija? Skatot kasācijas sūdzību krimināllietā, kurā vīrietis atzīts par vainīgu tajā, ka būdams vairāk nekā trīs promiļu lielā alkohola reibumā, viņš pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, izraisot trīs cilvēku nāvi, no apsūdzētā cietušo labā tika piedzīta mantiskā un morālā kaitējuma kompensācija, Senāts norādīja, ka kriminālprocesā no vainīgā var tikt piedzīti tie zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar OCTA likumu vai kuri pārsniedz OCTA likumā un saskaņā ar to izdotajos normatīvajos aktos noteikto apdrošinātāja atbildības limitu. Pārējos gadījumos kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nenoteic. Šāds lēmums – nenoteikt morālā kaitējuma kompensācija kriminālprocesā – tika pieņemts ievērojot to, ka cietušie (šajā gadījumā bojā gājušo radinieki) ir vērsušies pie apdrošinātāja, kurš paziņoja, ka kaitējuma kompensāciju aprēķinās pēc nolēmuma spēkā stāšanās, bet saskaņā ar OCTA likumu pamatpienākums atlīdzināt nemateriālo kaitējumu ir tieši apdrošinātājam. Uz kādu termiņu var atņemt tiesības, ja šo papildsodu tiesa jau piemērojusi vairākkārt? Senātam bija jāvērtē, kā attiecībā uz transportlīdzekļa vadītāja tiesību atņemšanu jāsaprot norma, kas noteic, ka , saskaitot sodus pēc vairākiem spriedumiem, kopējais soda apmērs vai ilgums drīkst pārsniegt attiecīgajam soda veidam noteikto maksimālo apmēru vai laiku (Krimināllikuma 51.panta trešā daļa). Konkrētajā lietā ar pirmās instances spriedumu apsūdzētais bija atzīts par vainīgu braukšanā reibumā, cietušajam nodarot vidēji smagus miesas bojājumus, kā arī par izvairīšanos no tiesas nolēmuma pildīšanas. Viņam noteikts galīgais sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības – īslaicīga brīvības atņemšana uz 90 dienām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 gadiem. Šajā spriedumā noteiktajam sodam daļēji pievienots sods, kas nav izciests pēc cita tiesas sprieduma, un galīgais sods apsūdzētajam noteikts – brīvības atņemšana uz 3 mēnešiem 20 dienām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 9 gadiem. Senāts atzina, ka tiesa nepareizi saskaitījusi vairākos spriedumos noteiktos papildsodus – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu. Ievērojot to, ka Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas sankcijā nav paredzēts izņēmuma gadījums, kad likumdevējs noteicis papildsoda piemērošanu, kas ir ilgāka par pieciem gadiem, saskaitot sodu pēc vairākiem spriedumiem atbilstoši Krimināllikuma 51. panta trešajai daļai, pirmās instances tiesai nebija pamata noteikt apsūdzētajam transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu ilgāku par 7 gadiem 6 mēnešiem. Kādam intervālam jābūt starp “pūtieniem trubiņā”? Konkrētajā lietā tiesa konstatēja, ka pirmais mērījums sākts pulksten 5.47, pabeigts pulksten 5.48, fiksējot mēraparāta nolasījumu 1,96 promiles. Savukārt otrais mērījums sākts pulksten 6.02, pabeigts pulksten 6.03, fiksējot mēraparāta nolasījumu 1,67 promiles. Apelācijas instances tiesa bija secinājusi, ka apsūdzētā pārbaudē alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā ir ievērots Ministru kabineta noteikumos Nr. 719 noteiktais 15–20 minūšu intervāls, ar kādu veicami divi mērījumi, jo laiks skaitāms no pirmā mērījuma uzsākšanas brīža, nevis no tā pabeigšanas. Senāts norādīja, ka divi mērījumi jāveic ar 15–20 minūšu intervālu, nevis 15–20 minūšu laikā. Arī dzēstas sodāmības par braukšanu dzērumā var ietekmēt piemēroto sodu. Senāts atstāja spēkā apgabaltiesas spriedumu, ar kuru kādam vīrietim piespriests trīs gadus ilgs brīvības atņemšanas sods, jo viņš, būdams 1,07 promiļu lielā alkohola reibumā, kā arī bez tiesībām, izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kurā bojā gāja viņa vadītās automašīnas pasažieris. Pirmās instances tiesa vīrietim bija piespriedusi nosacītu cietumsodu, taču apelācijas instances tiesa, atceļot pirmās instances tiesas spriedumu, norādīja, ka pirmās instances tiesa nav pietiekami izvērtējusi apstākli, ka apsūdzētais agrāk tiesāts astoņas reizes. Apelācijas instances tiesa konstatēja, ka apsūdzētais agrāk sodīts arī par transportlīdzekļa vadīšanu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, atrodoties alkohola ietekmē, turklāt par līdzīgiem pārkāpumiem ceļu satiksmē sodīts arī administratīvi. Apelācijas instances tiesa arī atzina, ka, lai arī apsūdzētā sodāmības ir dzēstas, tās raksturo apsūdzētā personību un apsūdzētā personības raksturojums ir būtisks apstāklis, izvērtējot iespējamo personas rīcību nākotnē.
Latvijā būs jauns regulējums starptautiskās informācijas apmaiņai darījumos ar kriptivalūtu.
2025. gada 17. jūnijs
Ministru kabineta gaiteņos savu ceļu ir uzsākuši grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (turpmāk – Likumprojekts), kuru mērķis ir veicināt nodokļu nomaksu, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Paredzēts, ka jaunais regulējums spēkā stāsies 01.01.2026.