Nekustamā īpašuma iegāde: Būtiskākie juridiskie aspekti un jaunais princips "parāds seko īpašumam"

2025. gada 11. jūlijs

Nekustamā īpašuma iegāde ir viens no nozīmīgākajiem un finansiāli ietilpīgākajiem lēmumiem daudzu cilvēku un uzņēmumu dzīvē. Lai gan šis process var būt aizraujošs, tas ir saistīts ar būtiskiem juridiskiem riskiem, kas var radīt neparedzētas sekas un finansiālus zaudējumus. Pēdējos gados Latvijas tiesiskajā regulējumā ir ieviestas būtiskas izmaiņas, kas vēl vairāk pastiprina nepieciešamību pēc rūpīgas juridiskās pārbaudes pirms darījuma slēgšanas. Viena no svarīgākajām izmaiņām ir principa “parāds seko īpašumam” nostiprināšana attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa parādiem.


Šajā rakstā apskatīsim galvenos soļus, kas jāveic, iegādājoties nekustamo īpašumu, un detalizēti izskaidrosim, ko jaunais regulējums nozīmē pircējam.


Pirms pirkuma līguma parakstīšanas un īpaši pirms jebkādas naudas (rokasnaudas vai pilnas pirkuma maksas) samaksas ir obligāti jāveic vispusīga īpašuma juridiskā pārbaude (Due Diligence), kas būs Jūsu drošības pamats.


a) Zemesgrāmatas datu analīze. Zemesgrāmata ir galvenais publiskais reģistrs, kas apliecina īpašumtiesības. Ikvienam ir tiesības iepazīties ar Zemesgrāmatas nodalījumu. Pārbaudot datus, īpaša uzmanība jāpievērš:


  • Iedaļai “Īpašnieks”: Jāpārliecinās, ka persona, kas uzdodas par pārdevēju, ir vienīgais un likumīgais īpašnieks. Ja ir vairāki kopīpašnieki, darījumam būs nepieciešama visu piekrišana.


  • II iedaļai “Nekustamā īpašuma sastāvs, apgrūtinājumi un aprobežojumi”: Šeit tiek reģistrēti ceļa servitūti, nomas un īres līgumi. Jāpārliecinās, vai īpašumam nav apgrūtinājumu, kas varētu traucēt tā izmantošanu nākotnē (piemēram, mūža lietojuma tiesības par labu trešajai personai).


  • IV iedaļai “Nodrošinājumi un aizliegumi”: Šī ir kritiskākā sadaļa. Šeit tiek reģistrētas hipotēkas (ķīlas): Ja īpašums ir ieķīlāts, tas nozīmē, ka tas kalpo par nodrošinājumu kādai parādsaistībai. Lai īpašumu iegūtu bez apgrūtinājumiem, nepieciešams saņemt ķīlas ņēmēja (parasti – bankas) piekrišanu dzēst hipotēku pēc pirkuma maksas saņemšanas. Tāpat, šeit tiek reģistrētas aizlieguma atzīmes: Tās norāda, ka īpašniekam ir aizliegts atsavināt (pārdot, dāvināt) īpašumu bez kreditora vai tiesu izpildītāja piekrišanas. Šādas atzīmes esamība ir "sarkanais karogs" un prasa tūlītēju un rūpīgu izpēti.


b) Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas un Kadastra informācijas sistēmas datu salīdzināšana

Jāpārliecinās, ka dati abās sistēmās sakrīt. Kadastra informācijas sistēmā (www.kadastrs.lv) var pārbaudīt īpašuma robežas, ēku statusu (vai visas redzamās būves ir reģistrētas un likumīgas), apgrūtinājumus un citu tehnisku informāciju. Jebkādas neatbilstības, piemēram, nereģistrēta ēka vai kļūdains zemes platības apzīmējums, nākotnē var radīt problēmas.


c) Jaunais regulējums: Princips “parāds seko īpašumam”

Saeimā 19. jūnijā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā nosaka, ka par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks. Tādējādi praksē tiek ieviests princips, ka “parāds seko dzīvoklim”.


Ieviešot šo principu, jaunajam dzīvokļa īpašniekam būs jānomaksā dzīvokļa parāds par komunālajiem pakalpojumiem, mājas pārvaldīšanas izdevumiem, iemaksām uzkrājumu fondā, kā arī parāds par zemes likumiskās lietošanas tiesībām. Parādi uz jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem pāries par periodu, kas nav ilgāks par trīs gadiem pirms dzīvokļa iegādes savā īpašumā. Savukārt par vecākiem parādiem atbildīgs būs tas dzīvokļa īpašnieks, kurš attiecīgos maksājumus nebūs veicis.

Ko tas nozīmē praksē? Ja iepriekšējais īpašnieks nav nomaksājis apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādus, pienākums segt šos parādus pāriet jaunajam īpašniekam.


Rīcības plāns pircējam: Kā sevi pasargāt? Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, pircējam ir proaktīvi jārīkojas:


1.   Pieprasiet iepriekšējam īpašniekam mājas apsaimniekotāja izsniegtu izziņu par parādu esamību, neesamību vai apmēru.


2.   Pieprasiet pašvaldības izziņu par nekustamā īpašuma nodokļa parāda neesamību. Šis ir kļuvis par obligātu soli. Izziņai ir jābūt izsniegtai uz pēc iespējas nesenāku datumu, ideālā gadījumā – tieši pirms darījuma slēgšanas. Neuzticieties vārdiskiem apgalvojumiem vai novecojušiem dokumentiem.


3.   Iekļaujiet pirkuma līgumā detalizētus apliecinājumus un garantijas. Līgumā pārdevējam ir jāapliecina, ka uz darījuma brīdi nav nekādu, ar īpašumu saistītu maksājumu parādu. Papildus ir jāparedz pārdevēja pienākums kompensēt pircējam visus zaudējumus, kas varētu rasties, ja pēc darījuma atklātos kādi līdz šim slēpti parādi.


4.   Apsveriet aizturējuma summas mehānismu. Drošs risinājums ir pirkuma līgumā paredzēt, ka daļa no pirkuma maksas (piemēram, 5-10%) tiek aizturēta un izmaksāta pārdevējam tikai pēc tam, kad jaunais īpašnieks ir reģistrējis īpašumtiesības Zemesgrāmatā un ir pilnīga pārliecība, ka nekādi parādi nav "parādījušies".


Nekustamā īpašuma iegāde ir kļuvusi juridiski sarežģītāka, un princips "parāds seko īpašumam" uzliek pircējam papildu atbildību un pienākumu veikt skrupulozu pārbaudi. Paļaušanās uz veiksmi vai pārdevēja godaprātu var novest pie nopietniem finansiāliem zaudējumiem.

Profesionāla juridiskā palīdzība šajā procesā nav lieka greznība, bet gan nepieciešamība, kas nodrošina Jūsu darījuma drošību un pasargā Jūsu intereses ilgtermiņā. Mūsu biroja pieredzējušie juristi nekustamo īpašumu jomā palīdzēs veikt pilnu juridisko pārbaudi, sagatavos juridiski korektu un Jūsu intereses aizsargājošu pirkuma līgumu, kā arī pārstāvēs Jūs sarunās ar pārdevēju un kredītiestādēm.

Sazinieties ar mums, lai saņemtu konsultāciju un nodrošinātu, ka Jūsu sapnis par jaunu īpašumu nekļūst par juridisku murgu.


 

	Saeimā 19. jūnijā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā
2025. gada 11. jūlijs
Nekustamā īpašuma pārdošana ir viens no apjomīgākajiem un finansiāli nozīmīgākajiem darījumiem, ko cilvēks veic savas dzīves laikā.
Jauns likums - no 2026. gada “parāds seko dzīvoklim”
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 26. jūnijs
Saeimā 19. jūnijā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā nosaka, ka par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks. Tādējādi praksē tiek ieviests princips, ka “parāds seko dzīvoklim”.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 20. jūnijs
Tuvojoties vasaras saulgriežiem, kad īpaša uzmanība tiek pievērsta aizliegumam sēsties pie stūres reibumā, Augstākā tiesa ir izveidojusi speciālu tematisku apkopojumu, lai vēlreiz uzsvērtu, ka alkoholisko dzērienu lietošana un transportlīdzekļu vadīšana nav savienojamas lietas. Apkopojums paredzēts ikvienam, kuram nepieciešami argumenti līdzcilvēkiem, tāpat šis apkopojums var būt noderīgs gan krimināltiesību nozares praktiķiem, gan teorētiķiem. Arī motocikla vadīšanai nepieciešamas tiesības. Senātā nonāca lieta, kurā apsūdzētais, būdams 0,37 promiļu reibumā, vadīja motociklu, lai arī viņam bija tikai B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Avārijā vidēji smagus miesas bojājumus guva motocikla pasažieris. Senāts uzsvēra, ka nav pamata uzskatīt, ka no brīža, kad persona ieguvusi vienai konkrētai mehānisko transportlīdzekļu kategorijai atbilstošu vadītāja apliecību, vadīšanas stāžs skaitāms attiecībā uz visām transportlīdzekļu kategorijām. Konkrēto mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir saistāms ar brīdi, kad persona likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvusi tiesības vadīt konkrētās kategorijas transportlīdzekli.  Senāts savā lēmumā norādīja, ka šādā gadījumā, kad persona, vadot transportlīdzekli alkohola ietekmē un bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, pārkāpusi ceļu satiksmes noteikumus un cietušajam nodarījusi vidēja smaguma miesas bojājumus, nodarījums kvalificējams pēc Krimināllikuma 262.panta trešās daļas, proti, kā ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts vidēja smaguma miesas bojājumi. Kam jāmaksā morālā kaitējuma kompensācija? Skatot kasācijas sūdzību krimināllietā, kurā vīrietis atzīts par vainīgu tajā, ka būdams vairāk nekā trīs promiļu lielā alkohola reibumā, viņš pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, izraisot trīs cilvēku nāvi, no apsūdzētā cietušo labā tika piedzīta mantiskā un morālā kaitējuma kompensācija, Senāts norādīja, ka kriminālprocesā no vainīgā var tikt piedzīti tie zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar OCTA likumu vai kuri pārsniedz OCTA likumā un saskaņā ar to izdotajos normatīvajos aktos noteikto apdrošinātāja atbildības limitu. Pārējos gadījumos kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nenoteic. Šāds lēmums – nenoteikt morālā kaitējuma kompensācija kriminālprocesā – tika pieņemts ievērojot to, ka cietušie (šajā gadījumā bojā gājušo radinieki) ir vērsušies pie apdrošinātāja, kurš paziņoja, ka kaitējuma kompensāciju aprēķinās pēc nolēmuma spēkā stāšanās, bet saskaņā ar OCTA likumu pamatpienākums atlīdzināt nemateriālo kaitējumu ir tieši apdrošinātājam. Uz kādu termiņu var atņemt tiesības, ja šo papildsodu tiesa jau piemērojusi vairākkārt? Senātam bija jāvērtē, kā attiecībā uz transportlīdzekļa vadītāja tiesību atņemšanu jāsaprot norma, kas noteic, ka , saskaitot sodus pēc vairākiem spriedumiem, kopējais soda apmērs vai ilgums drīkst pārsniegt attiecīgajam soda veidam noteikto maksimālo apmēru vai laiku (Krimināllikuma 51.panta trešā daļa). Konkrētajā lietā ar pirmās instances spriedumu apsūdzētais bija atzīts par vainīgu braukšanā reibumā, cietušajam nodarot vidēji smagus miesas bojājumus, kā arī par izvairīšanos no tiesas nolēmuma pildīšanas. Viņam noteikts galīgais sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības – īslaicīga brīvības atņemšana uz 90 dienām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 gadiem. Šajā spriedumā noteiktajam sodam daļēji pievienots sods, kas nav izciests pēc cita tiesas sprieduma, un galīgais sods apsūdzētajam noteikts – brīvības atņemšana uz 3 mēnešiem 20 dienām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 9 gadiem. Senāts atzina, ka tiesa nepareizi saskaitījusi vairākos spriedumos noteiktos papildsodus – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu. Ievērojot to, ka Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas sankcijā nav paredzēts izņēmuma gadījums, kad likumdevējs noteicis papildsoda piemērošanu, kas ir ilgāka par pieciem gadiem, saskaitot sodu pēc vairākiem spriedumiem atbilstoši Krimināllikuma 51. panta trešajai daļai, pirmās instances tiesai nebija pamata noteikt apsūdzētajam transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu ilgāku par 7 gadiem 6 mēnešiem. Kādam intervālam jābūt starp “pūtieniem trubiņā”? Konkrētajā lietā tiesa konstatēja, ka pirmais mērījums sākts pulksten 5.47, pabeigts pulksten 5.48, fiksējot mēraparāta nolasījumu 1,96 promiles. Savukārt otrais mērījums sākts pulksten 6.02, pabeigts pulksten 6.03, fiksējot mēraparāta nolasījumu 1,67 promiles. Apelācijas instances tiesa bija secinājusi, ka apsūdzētā pārbaudē alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā ir ievērots Ministru kabineta noteikumos Nr. 719 noteiktais 15–20 minūšu intervāls, ar kādu veicami divi mērījumi, jo laiks skaitāms no pirmā mērījuma uzsākšanas brīža, nevis no tā pabeigšanas. Senāts norādīja, ka divi mērījumi jāveic ar 15–20 minūšu intervālu, nevis 15–20 minūšu laikā. Arī dzēstas sodāmības par braukšanu dzērumā var ietekmēt piemēroto sodu. Senāts atstāja spēkā apgabaltiesas spriedumu, ar kuru kādam vīrietim piespriests trīs gadus ilgs brīvības atņemšanas sods, jo viņš, būdams 1,07 promiļu lielā alkohola reibumā, kā arī bez tiesībām, izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kurā bojā gāja viņa vadītās automašīnas pasažieris. Pirmās instances tiesa vīrietim bija piespriedusi nosacītu cietumsodu, taču apelācijas instances tiesa, atceļot pirmās instances tiesas spriedumu, norādīja, ka pirmās instances tiesa nav pietiekami izvērtējusi apstākli, ka apsūdzētais agrāk tiesāts astoņas reizes. Apelācijas instances tiesa konstatēja, ka apsūdzētais agrāk sodīts arī par transportlīdzekļa vadīšanu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, atrodoties alkohola ietekmē, turklāt par līdzīgiem pārkāpumiem ceļu satiksmē sodīts arī administratīvi. Apelācijas instances tiesa arī atzina, ka, lai arī apsūdzētā sodāmības ir dzēstas, tās raksturo apsūdzētā personību un apsūdzētā personības raksturojums ir būtisks apstāklis, izvērtējot iespējamo personas rīcību nākotnē.
Latvijā būs jauns regulējums starptautiskās informācijas apmaiņai darījumos ar kriptivalūtu.
2025. gada 17. jūnijs
Ministru kabineta gaiteņos savu ceļu ir uzsākuši grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (turpmāk – Likumprojekts), kuru mērķis ir veicināt nodokļu nomaksu, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Paredzēts, ka jaunais regulējums spēkā stāsies 01.01.2026.
Agresīva braukšana vai slepkavības mēģinājums?
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 9. maijs
Video materiālā fiksēts, kā transportlīdzeklis, braucot virzienā uz Igaunijas robežu, veic apdzīšanu, un gandrīz izraisa frontālu sadursmi ar pretī braucošu citu smago automašīnu.
Kas tiek uzskatīts par uzmākšanos darbā? Kā pierādīt, ka tāda notikusi?
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 6. maijs
Tiesiskais regulējums saistībā ar uzmākšanos darba vietā, ir ietverts Darba likuma 29. panta septītajā daļā, kura nosaka, ka: “Personas aizskaršana šā likuma izpratnē ir personas pakļaušana tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai, kas saistīta ar tās piederību pie noteikta dzimuma...
Vienkāršota kārtība SIA pamatkapitāla apmaksai ar kriptoaktīviem
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 9. aprīlis
Jau kādu laiku ir spēkā stājušies grozījumi Komerclikumā, kas atvieglo uzņēmumiem kriptoaktīvu ieguldīšanu pamatkapitālā.
Par komercnoslēpuma atklāšanu Valsts ieņēmumu dienestam
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 4. aprīlis
Uzņēmējiem regulāri ir jāapkopo un Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) jāiesniedz dažādas atskaites un cita veida informācija, kā arī pēc VID pieprasījuma jāsniedz gan detalizēti paskaidrojumi, gan līgumi, gan cita komercnoslēpumu saturoša informācija un dokumenti.
Uz VID telefoniski sniegtajām konsultācijām labāk nepaļauties
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 14. marts
Ļoti interesantus secinājumus izdarījusi Administratīvā apgabaltiesa savā Rīgā 2025. gada 3. februāra spriedumā lietā Nr. A420220023. Konkrētajā lietā ir strīds par to, vai VID amatpersonas telefoniska konsultācija pieteicējai radīja aizsargājamu tiesisko paļāvību.
Plāno ar IIN neaplikt ienākumu no kriptoaktīvu atsavināšanas
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 13. marts
Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Tie paredz no ienākuma nodokļa atbrīvot ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūto ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas.
Vairāk ziņu