Agresīva braukšana vai slepkavības mēģinājums?

Lauris Klagišs • 2025. gada 9. maijs

    Pateicoties sabiedrības iesaistei un aculiecinieka iesūtītajam video materiālam https://www.facebook.com/watch/?v=681399181164546&t=4, Valsts policija noskaidroja bīstamu kravas autovadītāju, kurš Ainažu pagasta teritorijā pārkāpa noteikumus un veica agresīvu apdzīšanu, radot avārijas situāciju.


    Video materiālā fiksēts, kā transportlīdzeklis, braucot virzienā uz Igaunijas robežu, veic apdzīšanu, un gandrīz izraisa frontālu sadursmi ar pretī braucošu citu smago automašīnu.


     Neskatoties uz to, ka vadītāja rīcība radīja nopietnus draudus citu ceļu satiksmes dalībnieku drošībai, vadītājam tika piemērots tikai simbolisks naudas sods.


     Par notikušo uzsākti trīs administratīvie procesi – par agresīvu braukšanu, par ko piemērots naudas sods 180 eiro, par bīstamu apdzīšanas manevru, par ko piemērots sods 60 eiro apmērā, kā arī par Ceļu satiksmes noteikumu 57. punkta pārkāpumu, par ko piemērots naudas sods 55 eiro. Kopējais piemērotais naudas sods sasniedz 295 eiro.


     Manā ieskatā, šāds simbolisks sods ir ņirgāšanās gan par sabiedrību, gan satiksmes drošību gan no policijas, gan no likumdevēja puses.


     Piemēram, maksimālais sods par agresīvu braukšanu ir 280 euro, bet policija piemēroja tikai 180 euro. Kaut arī neredzot pašu lēmumu, nav zināmi policijas apsvērumi, tomēr jau likumdošanā noteiktais soda apmērs ir ārkārtīgi mazs, jo video ir nepārprotami redzams, ka no asiņaina ceļu satiksmes negadījuma (visticamāk, ar bojāgājušajiem) izglābties ļāva tikai veiksme (ceļa malās nebija koku vai grāvju) un pārējo autovadītāju asā un precīzā reakcija, faktiski nobraucot no brauktuves un dodot ceļu agresīvajam braucējam.


    Manā ieskatā, nekavējoties būtu jāveic grozījumi likumdošanā, ļaujot šādus agresīvus braucējus tiesāt par slepkavības mēģinājumu, vai vismaz piemērot naudas sodu 10 000 euro apmērā, atņemot visa veida transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 5 gadiem.


Agresīva braukšana vai slepkavības mēģinājums
Kas tiek uzskatīts par uzmākšanos darbā? Kā pierādīt, ka tāda notikusi?
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 6. maijs
Tiesiskais regulējums saistībā ar uzmākšanos darba vietā, ir ietverts Darba likuma 29. panta septītajā daļā, kura nosaka, ka: “Personas aizskaršana šā likuma izpratnē ir personas pakļaušana tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai, kas saistīta ar tās piederību pie noteikta dzimuma...
Vienkāršota kārtība SIA pamatkapitāla apmaksai ar kriptoaktīviem
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 9. aprīlis
Jau kādu laiku ir spēkā stājušies grozījumi Komerclikumā, kas atvieglo uzņēmumiem kriptoaktīvu ieguldīšanu pamatkapitālā.
Par komercnoslēpuma atklāšanu Valsts ieņēmumu dienestam
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 4. aprīlis
Uzņēmējiem regulāri ir jāapkopo un Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) jāiesniedz dažādas atskaites un cita veida informācija, kā arī pēc VID pieprasījuma jāsniedz gan detalizēti paskaidrojumi, gan līgumi, gan cita komercnoslēpumu saturoša informācija un dokumenti.
Uz VID telefoniski sniegtajām konsultācijām labāk nepaļauties
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 14. marts
Ļoti interesantus secinājumus izdarījusi Administratīvā apgabaltiesa savā Rīgā 2025. gada 3. februāra spriedumā lietā Nr. A420220023. Konkrētajā lietā ir strīds par to, vai VID amatpersonas telefoniska konsultācija pieteicējai radīja aizsargājamu tiesisko paļāvību.
Plāno ar IIN neaplikt ienākumu no kriptoaktīvu atsavināšanas
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 13. marts
Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Tie paredz no ienākuma nodokļa atbrīvot ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūto ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas.
Par būtisku pārkāpumu simbolisks sods jeb ko darīt no AS “4finance” alkatības cietušajiem patērētāji
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 6. marts
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) beidzot ir konstatējis, ka AS “4finance” ilgstošā laika posmā ir veicis neatbilstošu patērētāju maksātspējas izvērtēšanu – nav ieguvis datus par patērētāju visām esošajām saistībām, jo datus ieguva tikai no viena kredītinformācijas biroja, nevis no visiem.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 27. februāris
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā 2024. gada 26. jūlija spriedumā lietā Nr. SKA 82/2024 (turpmāk – Spriedums) ir analizējis videospēļu spēlēšanu un ar to saistīto ienākumu gūšanas tiesiskās nianses, ar kurām vēlamies padalīties. Augstākā tiesa ir norādījusi, ka izpildoties noteiktām pazīmēm, videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošana un straumēšana var tikt atzīta par saimniecisko darbību, kuras rezultātā gūtie ienākumi ir apliekami ar nodokli. Saimniecisko darbību raksturo vairākas pazīmes: ekonomiskā būtība, regularitāte (sistemātiskums), apjoms un atlīdzība. Tas, vai konkrētajā gadījumā ir konstatējama saimnieciskā darbība, ir faktu novērtēšanas jautājums, kas katrā lietā ir jāvērtē atsevišķi atbilstoši lietas apstākļiem. Tieša saikne starp personas veiktajām darbībām un skatītāju veiktajiem maksājumiem ļauj secināt, ka videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidotājs personām sniedz pakalpojumu par atlīdzību. Patstāvīga un regulāra satura veidošana un straumēšana virtuālajā vidē apvienojumā ar atlīdzības saņemšanu norāda uz nepārprotamu nodomu gūt ienākumus. Uz saimnieciskās darbības veikšanu norāda arī personas profesionālā pieeja no skatītājiem saņemto maksājumu pārvaldībai un optimizācijai, izmantojot streamlabs.com piedāvātos produktus. Persona, kura ir izveidojusi strukturētu sistēmu, kā pieņemt skatītāju veiktos maksājumus, cenšas gūt atlīdzību, nevis saņemt dāvanas Civillikuma 1912. panta izpratnē. Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu. Izvērtējot, vai objekts atzīstams par autortiesību objektu, pārbaudāms, pirmkārt, vai to ir radījusi fiziskā persona un, otrkārt, vai darbs ir šīs personas radošās darbības jeb jaunrades rezultāts. Arī videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu – atvasinātu audiovizuālu darbu –, ja tos radījusi fiziskā persona un tajos ieguldīta jaunrade. Ienākums no intelektuālā īpašuma nodokļu tiesību izpratnē ietver jebkuru ienākumu, ko persona saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām vai par to izmantošanu. Tas, ka pastāv cēloniskais sakars starp videospēļu spēlēšanas video straumēšanu un skatītāju veiktajiem maksājumiem, ir pamats atzīt, ka minētie ienākumi gūti šo darbu izmantošanas rezultātā. Tādējādi, ja videospēļu spēlēšanas video atbilst autortiesību objektu statusam, ienākumi, kas gūti šo darbu izmantošanas rezultātā, apliekami ar nodokli kā ienākumi no intelektuālā īpašuma. Likumdevējs ir paredzējis iespēju autoriem atskaitīt izdevumus, kas saistīti ar autordarbu radīšanu, līdz ar to, ja persona ir radījusi ar autortiesībām aizsargājamus audiovizuālus darbus, pirms gūto ienākumu aplikšanas ar nodokli, ir pamats piemērot attaisnoto izdevumu normas. Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir 20 gadus ilga pieredze nodokļu tiesībās, līdz ar to, ja Jums rodas jautājumi par augstāk aprakstītajām vai citām tēmām, lūgums ar mums sazināties.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 19. februāris
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2024. gada 20. decembrī ir publiskojis spriedumu lietā SKA 256/2024, kurā ir paustas vairākas interesantas atziņas, ar kurām es, kā sertificēts personas datu aizsardzības speciālists, vēlējos ar Jums padalīties.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 19. februāris
Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir praktiska pieredze ne tikai kriptovalūtas tirdzniecībā, bet arī kripto-tiesībās, līdz ar to, veicot padziļinātu kriptovalūtas pasaules izpēti no tiesiskā viedokļa, esam konstatējuši daudzus tiesību robus, jeb tiesiskā regulējuma neesamības problēmas.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 19. februāris
Latvijā nereti mēdz būt situācijas, ka uz īpašniekam piederošas un zemesgrāmatā reģistrētas zemes, atrodas tam pašam īpašniekam piederošas, bet zemesgrāmatā neierakstītas ēkas vai būves.
Vairāk ziņu