Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna absurdie punkti
2023. gada 1. novembris
Ministru kabinetā top Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024–2027. gadam (turpmāk – Plāns), kurš ir pieejams šeit - https://tapportals.mk.gov.lv/.../eba6305e-6a47.../download). Šajā rakstā pievērsīšos pašiem absurdākajiem šī Plāna punktiem:
- Dzīvojamās mājas būvniecības gadījumā samazināt būvobjekta platību, kad būvētājs var būvēt paša spēkiem, darbos neiesaistot būvkomersantu, no 400 m2 uz 170 m2. Paredzēt pienākumu privātpersonai, visā būvniecības procesā, sniegt informāciju BIS par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi. Noteikt pienākumu, ka norēķini par pakalpojumiem, par kuriem pasūtītājam obligāti jāiesniedz dokumenti pēc projektā paredzēto būvdarbu pabeigšanas, lai nodotu ēku vai inženierbūvi ekspluatācijā, notiek tikai bezskaidras naudas norēķinu veidā. Nu ko, ja būvējam privātmāju ar platību, kas pārsniedz 170 m2, nāksies piesaistīt oficiālus būvuzņēmējus un būt gataviem VID atskaitīties ne tikai par katru iztērēto euro, bet arī par tā izcelsmi. Vai tiešām šis ierobežojums samazinās ēnu ekonomiku? Es teiktu, ka nē, jo sāksies visādas “būvniecības shēmas”, piemēram, sākotnējā projektā paredzot māju 170 m2 platībā, kuru, pēc nodošanas ekspluatācijā, jau cita būvprojekta ietvaros tiks piebūvēta terase vai izbūvēti bēniņi.
- Iedzīvotājiem jādeklarē visi taksācijas gadā gūtie ienākumi, t.sk. ienākumi, kurus tie šobrīd nedeklarē. Attiecībā uz šo plāna punktu, cik saprotu, ir nolemts to tomēr tālāk nevirzīt, kas, manā ieskatā, ir vienīgais sapratīgais lēmums, jo pretējā gadījumā lielākajai daļai pensionāru nāktos apgūt IT pamatus tādā līmenī, lai iesniegtu deklarāciju VID EDS sistēmā.
- Noteikt par primāro algas izmaksas veidu bezskaidras naudas maksājumu, kā arī noteikt darba devējam pienākumu - informēt VID par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā. Attiecībā uz šo plāna punktu ļoti ceru, ka netiks nolemts algu maksāt tikai bezskaidrā maksājumā, jo pretējā gadījumā ļoti daudzi darbinieki, dzīvojot laukos, būs spiesti mērot desmitiem kilometrus garus ceļus līdz bankomātam.
- Paredzēt, ka gadījumā, ja nodokļu maksātāja darbinieka darba samaksa mēnesī tiek noteikta par 80 % mazāk nekā attiecīgās profesijas nozarē vidējā mēneša darba samaksa, un, ja nodokļu maksātājs nevar sniegt pārliecinošus paskaidrojumus, nodokļu maksātājam tiem izrakstīts “nodokļu kontroles rēķins” IIN un VSAOI iemaksu apmērā par samaksātās un aprēķinātās algas starpību. Attiecībā uz šo plānu rodas jautājums, vai tiešām uzņēmuma īpašniekam un valdes loceklim vairs nebūs tiesību sev maksāt minimālo algu, bet visus pārējos ienākumus maksāt, kā dividendes?
- Īstenot attaisnojuma dokumentu (e-rēķinu) elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Šeit rodas jautājums, kurš apmaksās komersantu grāmatvedības sistēmu integrāciju ar šiem e-rēķinu risinājumiem?
Jau kādu laiku ir spēkā stājušies grozījumi Komerclikumā, kas atvieglo uzņēmumiem kriptoaktīvu ieguldīšanu pamatkapitālā.
Uzņēmējiem regulāri ir jāapkopo un Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) jāiesniedz dažādas atskaites un cita veida informācija, kā arī pēc VID pieprasījuma jāsniedz gan detalizēti paskaidrojumi, gan līgumi, gan cita komercnoslēpumu saturoša informācija un dokumenti.
Ļoti interesantus secinājumus izdarījusi Administratīvā apgabaltiesa savā Rīgā 2025. gada 3. februāra spriedumā lietā Nr. A420220023. Konkrētajā lietā ir strīds par to, vai VID amatpersonas telefoniska konsultācija pieteicējai radīja aizsargājamu tiesisko paļāvību.
Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Tie paredz no ienākuma nodokļa atbrīvot ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūto ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) beidzot ir konstatējis, ka AS “4finance” ilgstošā laika posmā ir veicis neatbilstošu patērētāju maksātspējas izvērtēšanu – nav ieguvis datus par patērētāju visām esošajām saistībām, jo datus ieguva tikai no viena kredītinformācijas biroja, nevis no visiem.
Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu un ienākumi apliekas ar nodokli
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā 2024. gada 26. jūlija spriedumā lietā Nr. SKA 82/2024 (turpmāk – Spriedums) ir analizējis videospēļu spēlēšanu un ar to saistīto ienākumu gūšanas tiesiskās nianses, ar kurām vēlamies padalīties. Augstākā tiesa ir norādījusi, ka izpildoties noteiktām pazīmēm, videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošana un straumēšana var tikt atzīta par saimniecisko darbību, kuras rezultātā gūtie ienākumi ir apliekami ar nodokli. Saimniecisko darbību raksturo vairākas pazīmes: ekonomiskā būtība, regularitāte (sistemātiskums), apjoms un atlīdzība. Tas, vai konkrētajā gadījumā ir konstatējama saimnieciskā darbība, ir faktu novērtēšanas jautājums, kas katrā lietā ir jāvērtē atsevišķi atbilstoši lietas apstākļiem. Tieša saikne starp personas veiktajām darbībām un skatītāju veiktajiem maksājumiem ļauj secināt, ka videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidotājs personām sniedz pakalpojumu par atlīdzību. Patstāvīga un regulāra satura veidošana un straumēšana virtuālajā vidē apvienojumā ar atlīdzības saņemšanu norāda uz nepārprotamu nodomu gūt ienākumus. Uz saimnieciskās darbības veikšanu norāda arī personas profesionālā pieeja no skatītājiem saņemto maksājumu pārvaldībai un optimizācijai, izmantojot streamlabs.com piedāvātos produktus. Persona, kura ir izveidojusi strukturētu sistēmu, kā pieņemt skatītāju veiktos maksājumus, cenšas gūt atlīdzību, nevis saņemt dāvanas Civillikuma 1912. panta izpratnē. Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu. Izvērtējot, vai objekts atzīstams par autortiesību objektu, pārbaudāms, pirmkārt, vai to ir radījusi fiziskā persona un, otrkārt, vai darbs ir šīs personas radošās darbības jeb jaunrades rezultāts. Arī videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu – atvasinātu audiovizuālu darbu –, ja tos radījusi fiziskā persona un tajos ieguldīta jaunrade. Ienākums no intelektuālā īpašuma nodokļu tiesību izpratnē ietver jebkuru ienākumu, ko persona saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām vai par to izmantošanu. Tas, ka pastāv cēloniskais sakars starp videospēļu spēlēšanas video straumēšanu un skatītāju veiktajiem maksājumiem, ir pamats atzīt, ka minētie ienākumi gūti šo darbu izmantošanas rezultātā. Tādējādi, ja videospēļu spēlēšanas video atbilst autortiesību objektu statusam, ienākumi, kas gūti šo darbu izmantošanas rezultātā, apliekami ar nodokli kā ienākumi no intelektuālā īpašuma. Likumdevējs ir paredzējis iespēju autoriem atskaitīt izdevumus, kas saistīti ar autordarbu radīšanu, līdz ar to, ja persona ir radījusi ar autortiesībām aizsargājamus audiovizuālus darbus, pirms gūto ienākumu aplikšanas ar nodokli, ir pamats piemērot attaisnoto izdevumu normas. Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir 20 gadus ilga pieredze nodokļu tiesībās, līdz ar to, ja Jums rodas jautājumi par augstāk aprakstītajām vai citām tēmām, lūgums ar mums sazināties.
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2024. gada 20. decembrī ir publiskojis spriedumu lietā SKA 256/2024, kurā ir paustas vairākas interesantas atziņas, ar kurām es, kā sertificēts personas datu aizsardzības speciālists, vēlējos ar Jums padalīties.
Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir praktiska pieredze ne tikai kriptovalūtas tirdzniecībā, bet arī kripto-tiesībās, līdz ar to, veicot padziļinātu kriptovalūtas pasaules izpēti no tiesiskā viedokļa, esam konstatējuši daudzus tiesību robus, jeb tiesiskā regulējuma neesamības problēmas.
Latvijā nereti mēdz būt situācijas, ka uz īpašniekam piederošas un zemesgrāmatā reģistrētas zemes, atrodas tam pašam īpašniekam piederošas, bet zemesgrāmatā neierakstītas ēkas vai būves.
Likuma mērķis ir veidot mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmu un noteikt tiesisko ietvaru sadarbībai starp publisko sektoru, privāto sektoru un augstskolām