Tīmekļvietnes izdrukas un ekrānšāviņa kā pierādījumu pieļaujamība
2023. gada 6. novembris
Latvijas tiesas turpina pārsteigt un paliek arvien progresīvākas. Piemēram, Senāta 2023. gada 6. septembra spriedumā lietā Nr. SKC-565/2023 (turpmāk – Spriedums), kurš ir pieejams https://www.at.gov.lv/downloadlawfile/9516, tiesa ir vērtējusi tīmekļvietnes izdrukas un ekrānšāviņa kā pierādījumu pieļaujamību un paudusi vairākas interesantas atziņas.
- Tiesa norāda, ka tīmekļvietņu izdrukas un ekrānšāviņi atbilst rakstveida pierādījumu jēdzienam un attiecīgi ir pieļaujami kā pierādījumi. Tiesai nav pamata par nepieļaujamu pierādījumu atzīt lietas dalībnieka iesniegtu tīmekļvietnes izdruku vai ekrānšāviņu tikai tādēļ, ka to nav fiksējis tiesu izpildītājs.
- Dokumenta īstuma pierādīšanas nasta vispirms gulstas uz prāvnieku, kurš apšaubīto pierādījumu iesniedzis. Tomēr, lai puse šo pienākumu varētu izpildīt, otrai pusei, iebilstot pret šāda pierādījuma īstumu, ir jānorāda apstākļi, kas var pamatoti radīt šaubas par konkrētā pierādījuma patiesīgumu. Citu pierādījumu neesība pati par sevi nav pamats atzinumam, ka iesniegtais pierādījums ir neīsts.
- Ja tiesas procesā ir apstrīdēts attiecīgā ekrānšāviņa kā rakstveida pierādījuma īstums, tiesai jāpārbauda tā metadati, kas sniedz ziņas par datni, tostarp tās radīšanas laiku.
- Minētais Spriedums ir uzskatāms par ļoti progresīvu, jo iepriekš dažādās tiesās nebija vienprātīgs viedoklis par tīmekļvietnes izdrukas un ekrānšāviņa kā pierādījumu pieļaujamību. Tomēr jāņem vērā, ka pastāv iespējamība, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību var tikt rediģēts arī ekrānšāviņa radīšanas datums un laiks, līdz ar to tiesai būs rūpīgi jāapsver pierādījuma ietekmēšanas tehniskā iespējamība, kā arī tas, cik ticami pierādījumu iesniegusī puse varētu būt ieinteresēta attiecīgā datuma sagrozīšanā lietas konkrētajos apstākļos.
Jau kādu laiku ir spēkā stājušies grozījumi Komerclikumā, kas atvieglo uzņēmumiem kriptoaktīvu ieguldīšanu pamatkapitālā.
Uzņēmējiem regulāri ir jāapkopo un Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) jāiesniedz dažādas atskaites un cita veida informācija, kā arī pēc VID pieprasījuma jāsniedz gan detalizēti paskaidrojumi, gan līgumi, gan cita komercnoslēpumu saturoša informācija un dokumenti.
Ļoti interesantus secinājumus izdarījusi Administratīvā apgabaltiesa savā Rīgā 2025. gada 3. februāra spriedumā lietā Nr. A420220023. Konkrētajā lietā ir strīds par to, vai VID amatpersonas telefoniska konsultācija pieteicējai radīja aizsargājamu tiesisko paļāvību.
Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Tie paredz no ienākuma nodokļa atbrīvot ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūto ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) beidzot ir konstatējis, ka AS “4finance” ilgstošā laika posmā ir veicis neatbilstošu patērētāju maksātspējas izvērtēšanu – nav ieguvis datus par patērētāju visām esošajām saistībām, jo datus ieguva tikai no viena kredītinformācijas biroja, nevis no visiem.
Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu un ienākumi apliekas ar nodokli
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā 2024. gada 26. jūlija spriedumā lietā Nr. SKA 82/2024 (turpmāk – Spriedums) ir analizējis videospēļu spēlēšanu un ar to saistīto ienākumu gūšanas tiesiskās nianses, ar kurām vēlamies padalīties. Augstākā tiesa ir norādījusi, ka izpildoties noteiktām pazīmēm, videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošana un straumēšana var tikt atzīta par saimniecisko darbību, kuras rezultātā gūtie ienākumi ir apliekami ar nodokli. Saimniecisko darbību raksturo vairākas pazīmes: ekonomiskā būtība, regularitāte (sistemātiskums), apjoms un atlīdzība. Tas, vai konkrētajā gadījumā ir konstatējama saimnieciskā darbība, ir faktu novērtēšanas jautājums, kas katrā lietā ir jāvērtē atsevišķi atbilstoši lietas apstākļiem. Tieša saikne starp personas veiktajām darbībām un skatītāju veiktajiem maksājumiem ļauj secināt, ka videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidotājs personām sniedz pakalpojumu par atlīdzību. Patstāvīga un regulāra satura veidošana un straumēšana virtuālajā vidē apvienojumā ar atlīdzības saņemšanu norāda uz nepārprotamu nodomu gūt ienākumus. Uz saimnieciskās darbības veikšanu norāda arī personas profesionālā pieeja no skatītājiem saņemto maksājumu pārvaldībai un optimizācijai, izmantojot streamlabs.com piedāvātos produktus. Persona, kura ir izveidojusi strukturētu sistēmu, kā pieņemt skatītāju veiktos maksājumus, cenšas gūt atlīdzību, nevis saņemt dāvanas Civillikuma 1912. panta izpratnē. Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu. Izvērtējot, vai objekts atzīstams par autortiesību objektu, pārbaudāms, pirmkārt, vai to ir radījusi fiziskā persona un, otrkārt, vai darbs ir šīs personas radošās darbības jeb jaunrades rezultāts. Arī videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu – atvasinātu audiovizuālu darbu –, ja tos radījusi fiziskā persona un tajos ieguldīta jaunrade. Ienākums no intelektuālā īpašuma nodokļu tiesību izpratnē ietver jebkuru ienākumu, ko persona saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām vai par to izmantošanu. Tas, ka pastāv cēloniskais sakars starp videospēļu spēlēšanas video straumēšanu un skatītāju veiktajiem maksājumiem, ir pamats atzīt, ka minētie ienākumi gūti šo darbu izmantošanas rezultātā. Tādējādi, ja videospēļu spēlēšanas video atbilst autortiesību objektu statusam, ienākumi, kas gūti šo darbu izmantošanas rezultātā, apliekami ar nodokli kā ienākumi no intelektuālā īpašuma. Likumdevējs ir paredzējis iespēju autoriem atskaitīt izdevumus, kas saistīti ar autordarbu radīšanu, līdz ar to, ja persona ir radījusi ar autortiesībām aizsargājamus audiovizuālus darbus, pirms gūto ienākumu aplikšanas ar nodokli, ir pamats piemērot attaisnoto izdevumu normas. Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir 20 gadus ilga pieredze nodokļu tiesībās, līdz ar to, ja Jums rodas jautājumi par augstāk aprakstītajām vai citām tēmām, lūgums ar mums sazināties.
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2024. gada 20. decembrī ir publiskojis spriedumu lietā SKA 256/2024, kurā ir paustas vairākas interesantas atziņas, ar kurām es, kā sertificēts personas datu aizsardzības speciālists, vēlējos ar Jums padalīties.
Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir praktiska pieredze ne tikai kriptovalūtas tirdzniecībā, bet arī kripto-tiesībās, līdz ar to, veicot padziļinātu kriptovalūtas pasaules izpēti no tiesiskā viedokļa, esam konstatējuši daudzus tiesību robus, jeb tiesiskā regulējuma neesamības problēmas.
Latvijā nereti mēdz būt situācijas, ka uz īpašniekam piederošas un zemesgrāmatā reģistrētas zemes, atrodas tam pašam īpašniekam piederošas, bet zemesgrāmatā neierakstītas ēkas vai būves.
Likuma mērķis ir veidot mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmu un noteikt tiesisko ietvaru sadarbībai starp publisko sektoru, privāto sektoru un augstskolām