Vai VID prasības ir pamatotas?

Lauris Klagišs • 2024. gada 14. oktobris

    Ņemot vērā mūsu biroja specializāciju nodokļu tiesībās, pie manis pēdējo nedēļu laikā ir vērsušies daudzi klienti, jo no VID ir saņēmuši šāda satura vēstules: “Sveicināti! Aicinām Jūs izvērtēt, vai esat pilnā apmērā deklarējis(-usi) visus ienākumus par 2022. un 2023. gadu. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju Jūsu kredītiestāžu kontos saņemtās naudas kopsumma (kredīta apgrozījums) 2022. un 2023. gadā pārsniedza Jūsu deklarēto ienākumu kopsummu. Lūdzam Jūs, izmantojot pielikumā [1] pievienoto materiālu, izvērtēt visos Jums atvērtajos kontos (t. sk. ārvalstu, ja tādi atvērti) saņemtos maksājumus, lai konstatētu iespējamus nedeklarētus ienākumus. Aicinām 30 dienu laikā no šī ziņojuma saņemšanas dienas deklarēt visus šajos gados gūtos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos un neapliekamos ienākumus un saņemtos aizņēmumus pilnā apmērā. Lūdzam šādā veidā izvērtēt arī 2021. gadā kontos saņemtās naudas summas, pārliecinoties, vai visi ienākumi deklarēti pilnā apmērā, un deklarēt līdz šim nedeklarētos ienākumus, ja tādus konstatēsiet. Aicinām neatstāt šo vēstuli bez ievērības un sazināties ar mums, ja Jums ir kādi neskaidri jautājumi. Pateicamies par sadarbību”. 


    Minētās vēstules ir skaidrojamas ar to, ka atbilstoši likumam jau vairākus gadus bankas sniedz informāciju VID par apgrozījumu klientu kontos, ja tas pārsniedz 15 000 eiro gadā. Šie dati tiek salīdzināti ar cilvēka oficiālajiem ienākumiem, un, ja apgrozījums bankas kontā vairāk nekā par 20 000 eiro pārsniedz legālos ienākumus, VID interesējas par šīs "papildu naudas" izcelsmi.


    Interesantākais ir tas, ka no minētās vēstules nemaz neizriet, ka uz to būtu jāatbild un jāsniedz jebkādi paskaidrojumi, jo VID tikai lūdz izvērtēt saņemtos maksājumus un pārliecināties, vai visi ienākumi deklarēti pilnā apmērā.


    Neskatoties uz to, ka atbilde no nodokļu maksātājiem nemaz netiek prasīta, VID ģenerāldirektore intervijā ir norādījusi [2], ka aicina visus šo vēstuli neignorēt un atbildēt.


    Tātad, ja persona vienkārši izvērtēs saņemtos maksājumus, un pārliecināsies, ka visi ienākumi deklarēti pilnā apmērā, bet nesniegs atbildi VID, pastāv iespēja, ka VID no nodokļu maksātāja piedzīs iedzīvotāju ienākuma nodokli 20 % apmērā no summas, par kādu apgrozījums banku kontos pārsniedz deklarētos ienākumus.


    Analizējot konkrēto klientu lietas, esmu nonācis pie secinājuma, ka faktiski visos gadījumos klienti ir nodeklarējuši tos ienākumus, kas bija jādeklarē, bet banku kontos saņemtās naudas kopsumma pārsniedza attiecīgajos gados deklarēto ienākumu kopsummu tā iemesla dēļ, ka kontos bija ieskaitīti ienākumi, kas nemaz nav jādeklarē, un par kuriem VID var arī objektīvi nemaz nezināt, piemēram:


  • tiek atmaksāts parāds (iepriekš izsniegta aizdevuma atmaksa) no fiziskām un juridiskām personām (t. sk. cesijas rezultātā iegūto parādu atmaksa);


  • tiek ņemts aizņēmumus, kas no vienas fiziskas vai juridiskas personas nepārsniedz 15 000 eiro;


  • pārskaitījumi kopējas mājsaimniecības ietvaros (piemēram, vīrs regulāri sievai pārskaita naudu, ko sieva tērē savām un ģimenes vajadzībām);


  • no darba devēja saņemtie maksājumi par saimnieciskā avansa norēķiniem (piemēram, darba devējs personai atmaksā naudu, ko tā iztērējusi, lai uzņēmuma automašīnā darba vajadzībām ielietu degvielu);


  • no izsoļu organizatoriem saņemtās nodrošinājuma atmaksas (gadījumos, kad iemaksāti 10 % no izsoles sākumcenas, bet attiecīgais objekts tomēr nav nosolīts);

  • nauda, kas tiek saņemta atpakaļ par nesniegtiem pakalpojumiem vai nepiegādātu preci (piemēram, tiek atcelts ceļojums, atmaksāta rokasnauda vai pārdevējam tiek atgriezta nekvalitatīva prece);


  • tiek veikti pārskaitījumi starp saviem kontiem dažādās kredītiestādēs Latvijā vai ārpus Latvijas.


    Pēc publiskie pieejamās informācijas VID šādas vēstules ir izsūtījis aptuveni 70 000 fiziskām personām.


    Pēc manas pieredzes kvalitatīvas un detalizētas atbildes sagatavošana uz šādu VID pieprasījumu var aizņemt pat 2 stundas (atkarīgs no konkrētās personas ienākumu dažādības). Līdz ar to rodas pamatots jautājums, vai un cik detalizēti sniegt atbildi VID, un galvenais, vai VID vispār ir kapacitāte, lai šīs 70 000 atbildes izlasītu, izanalizētu un izdarītu pareizus secinājumus.


    Mans ieteikums tomēr būtu atbildi VID sniegt, bet cik detalizētu, tas jau atkarīgs no Jūsu ienākumu veidiem un no tā, cik daudz esat gatavi VID atklāt.


    Advokāts Lauris Klagišs ir strādājis gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan Administratīvajā apgabaltiesā, tāpēc ir uzkrājis ne tikai plašas teorētiskās zināšanas, bet arī reālu pieredzi nodokļu tiesībās un nodokļu piemērošanā.


    Viena no Zvērināta advokāta Laura Klagiša biroja specializācijām ir nodokļu tiesības, tāpēc varam palīdzēt Jums komunikācijā ar VID.


   Ja šis vai iepriekšējie temati Tevi ieinteresēja, lūgums pakomentēt vai uzrakstīt privāti, par kādām tēmām Tu vēlētos saņemt padomus un ieteikumus, vai iesaki kādam, kam tas varētu noderēt.



[1] https://www.vid.gov.lv/lv/media/26790/download?attachment

[2] https://jauns.lv/raksts/zinas/624185-vid-vaditaja-bridina-tie-kuri-neatbildes-uz-nodoklu-dienesta-vestulem-var-zaudet-naudu

Vienkāršota kārtība SIA pamatkapitāla apmaksai ar kriptoaktīviem
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 9. aprīlis
Jau kādu laiku ir spēkā stājušies grozījumi Komerclikumā, kas atvieglo uzņēmumiem kriptoaktīvu ieguldīšanu pamatkapitālā.
Par komercnoslēpuma atklāšanu Valsts ieņēmumu dienestam
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 4. aprīlis
Uzņēmējiem regulāri ir jāapkopo un Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) jāiesniedz dažādas atskaites un cita veida informācija, kā arī pēc VID pieprasījuma jāsniedz gan detalizēti paskaidrojumi, gan līgumi, gan cita komercnoslēpumu saturoša informācija un dokumenti.
Uz VID telefoniski sniegtajām konsultācijām labāk nepaļauties
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 14. marts
Ļoti interesantus secinājumus izdarījusi Administratīvā apgabaltiesa savā Rīgā 2025. gada 3. februāra spriedumā lietā Nr. A420220023. Konkrētajā lietā ir strīds par to, vai VID amatpersonas telefoniska konsultācija pieteicējai radīja aizsargājamu tiesisko paļāvību.
Plāno ar IIN neaplikt ienākumu no kriptoaktīvu atsavināšanas
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 13. marts
Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Tie paredz no ienākuma nodokļa atbrīvot ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūto ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas.
Par būtisku pārkāpumu simbolisks sods jeb ko darīt no AS “4finance” alkatības cietušajiem patērētāji
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 6. marts
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) beidzot ir konstatējis, ka AS “4finance” ilgstošā laika posmā ir veicis neatbilstošu patērētāju maksātspējas izvērtēšanu – nav ieguvis datus par patērētāju visām esošajām saistībām, jo datus ieguva tikai no viena kredītinformācijas biroja, nevis no visiem.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 27. februāris
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā 2024. gada 26. jūlija spriedumā lietā Nr. SKA 82/2024 (turpmāk – Spriedums) ir analizējis videospēļu spēlēšanu un ar to saistīto ienākumu gūšanas tiesiskās nianses, ar kurām vēlamies padalīties. Augstākā tiesa ir norādījusi, ka izpildoties noteiktām pazīmēm, videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošana un straumēšana var tikt atzīta par saimniecisko darbību, kuras rezultātā gūtie ienākumi ir apliekami ar nodokli. Saimniecisko darbību raksturo vairākas pazīmes: ekonomiskā būtība, regularitāte (sistemātiskums), apjoms un atlīdzība. Tas, vai konkrētajā gadījumā ir konstatējama saimnieciskā darbība, ir faktu novērtēšanas jautājums, kas katrā lietā ir jāvērtē atsevišķi atbilstoši lietas apstākļiem. Tieša saikne starp personas veiktajām darbībām un skatītāju veiktajiem maksājumiem ļauj secināt, ka videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidotājs personām sniedz pakalpojumu par atlīdzību. Patstāvīga un regulāra satura veidošana un straumēšana virtuālajā vidē apvienojumā ar atlīdzības saņemšanu norāda uz nepārprotamu nodomu gūt ienākumus. Uz saimnieciskās darbības veikšanu norāda arī personas profesionālā pieeja no skatītājiem saņemto maksājumu pārvaldībai un optimizācijai, izmantojot streamlabs.com piedāvātos produktus. Persona, kura ir izveidojusi strukturētu sistēmu, kā pieņemt skatītāju veiktos maksājumus, cenšas gūt atlīdzību, nevis saņemt dāvanas Civillikuma 1912. panta izpratnē. Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu. Izvērtējot, vai objekts atzīstams par autortiesību objektu, pārbaudāms, pirmkārt, vai to ir radījusi fiziskā persona un, otrkārt, vai darbs ir šīs personas radošās darbības jeb jaunrades rezultāts. Arī videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu – atvasinātu audiovizuālu darbu –, ja tos radījusi fiziskā persona un tajos ieguldīta jaunrade. Ienākums no intelektuālā īpašuma nodokļu tiesību izpratnē ietver jebkuru ienākumu, ko persona saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām vai par to izmantošanu. Tas, ka pastāv cēloniskais sakars starp videospēļu spēlēšanas video straumēšanu un skatītāju veiktajiem maksājumiem, ir pamats atzīt, ka minētie ienākumi gūti šo darbu izmantošanas rezultātā. Tādējādi, ja videospēļu spēlēšanas video atbilst autortiesību objektu statusam, ienākumi, kas gūti šo darbu izmantošanas rezultātā, apliekami ar nodokli kā ienākumi no intelektuālā īpašuma. Likumdevējs ir paredzējis iespēju autoriem atskaitīt izdevumus, kas saistīti ar autordarbu radīšanu, līdz ar to, ja persona ir radījusi ar autortiesībām aizsargājamus audiovizuālus darbus, pirms gūto ienākumu aplikšanas ar nodokli, ir pamats piemērot attaisnoto izdevumu normas. Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir 20 gadus ilga pieredze nodokļu tiesībās, līdz ar to, ja Jums rodas jautājumi par augstāk aprakstītajām vai citām tēmām, lūgums ar mums sazināties.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 19. februāris
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2024. gada 20. decembrī ir publiskojis spriedumu lietā SKA 256/2024, kurā ir paustas vairākas interesantas atziņas, ar kurām es, kā sertificēts personas datu aizsardzības speciālists, vēlējos ar Jums padalīties.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 19. februāris
Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir praktiska pieredze ne tikai kriptovalūtas tirdzniecībā, bet arī kripto-tiesībās, līdz ar to, veicot padziļinātu kriptovalūtas pasaules izpēti no tiesiskā viedokļa, esam konstatējuši daudzus tiesību robus, jeb tiesiskā regulējuma neesamības problēmas.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 19. februāris
Latvijā nereti mēdz būt situācijas, ka uz īpašniekam piederošas un zemesgrāmatā reģistrētas zemes, atrodas tam pašam īpašniekam piederošas, bet zemesgrāmatā neierakstītas ēkas vai būves.
Mākslīgā intelekta attīstības likums
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 9. janvāris
Likuma mērķis ir veidot mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmu un noteikt tiesisko ietvaru sadarbībai starp publisko sektoru, privāto sektoru un augstskolām
Vairāk ziņu