Vai lietotai automašīnai ir garantija jeb kā neļaut auto tirgotājiem sevi “apčakarēt”?
2023. gada 22. maijs
- Līdz šim sabiedrībā un savā ziņā arī tiesu praksē valdīja priekšstats, ka pērkot lietotu automašīnu, kam ir beigusies ražotāja garantija, automašīnas pārdevējam par automašīnas stāvokli nav jāuzņemas nekāda atbildība, un pircējs pēc būtības pērk “kaķi maisā” un uzņemas visus riskus. Tāpat tika uzskatīts, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasības attiecas ne tikai uz jaunām, bet arī lietotām precēm. Tomēr Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 25. janvāra spriedums civillietā Nr. SKC-46/2023 šos priekšstatus sagrieza ar kājām gaisā. Minētajā spriedumā tika paustas vairākas būtiskas atziņas.
- Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 13. panta trešajā daļā ir ietverta likumiska prezumpcija par faktu, ka pārdevēja pārdotā prece jau tās iegādes dienā neatbilda līguma noteikumiem, ja neatbilstība atklājas gada laikā pēc preces piegādes, izņemot gadījumu, kad šāds pieņēmums ir pretrunā ar preces raksturu vai neatbilstības veidu.
- Lai patērētājs varētu pretendēt uz šīs prezumpcijas piemērošanu, viņam ir jānorāda un jāpierāda, ka prece neatbilda līguma noteikumiem un ka neatbilstība atklājās gada laikā pēc preces piegādes. Patērētājam nav jāpierāda ne šīs neatbilstības cēlonis, ne arī pārdevēja vaina.
- Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasības attiecas ne tikai uz jaunām, bet arī lietotām precēm. Preces sagaidāmā kvalitāte ir atkarīga no tā, vai prece ir jauna vai lietota, tomēr patērētājs var sagaidīt, ka arī lietota prece pildīs savu pamatfunkciju, ja vien no līguma noteikumiem neizriet pretējais. Proti, apstāklis, ka patērētājam ir pārdota lietota prece, ņemams vērā, izvērtējot tās atbilstību līguma noteikumiem, t. i., izvērtējot, vai tai piemīt īpašības un izpildījums, kāds parasti piemīt tāda paša veida precēm un kādu patērētājs var pamatoti sagaidīt, ņemot vērā preces raksturu.
- Dalībai ceļu satiksmē pārdotas lietotas automašīnas gadījumā parastais, ceļu satiksmes drošību neapdraudošs, automašīnas nolietojums vispārīgi nav atzīstams par lietas trūkumu. Turpretim tādu automašīnas detaļu nolietojums, kas ietekmē satiksmes drošību, var tikt atzīts par preces trūkumu, jo patērētājam ir pamats sagaidīt, ka šādas detaļas būs laikus nomainītas. Arī tāds nolietojums, kas nav parasts, piemēram, ja detaļas nolietojums ir ievērojami lielāks, nekā tam vajadzētu būt, ņemot vēra automašīnas vecumu un nobraukumu, var tikt atzīts par automašīnas trūkumu.
- Patērētāju tiesību aizsardzības likums iztulkojams pircējam ne mazāk labvēlīgi kā norādīts Civillikuma 1613. pantā. Proti, neatbilstība nevarēja palikt patērētājam apslēpta, vismaz piegriežot visparastāko uzmanību, kādu var sagaidīt no personas bez speciālām, tostarp tehniskām zināšanām par attiecīgo preču veidu. Tas nozīmē, ka patērētājam nav pienākuma izdarīt preces padziļinātu pārbaudi. Tas, ka attiecīgais trūkums varēja tikt konstatēts, ja pircējs preci būtu padziļināti pārbaudījis pats vai ar trešās personas palīdzību, un ka pircējam tāda iespēja bija, nenozīmē, ka trūkums nav uzskatāms par slēpto trūkumu, un neatbrīvo pārdevēju no atbildības par preces neatbilstību līguma noteikumiem.
- Lietotai automašīnai, ja tā tiek pārdota kā braukšanas kārtībā esoša automašīna, parasti izvirzāmās prasības būs tādas prasības, ka ar to var braukt pietiekami labi un ērti un tā nerada riskus lietotāja un citu ceļu satiksmes dalībnieku drošībai. Pats par sevi lietotas preces pārdošanas fakts nenozīmē, ka prece ir ar defektiem.
- Pat jau automašīnai ir svaigi izieta tehniskā apskate, kurā netika konstatēti trūkumi vai bojājumi, nevar atspēkot prezumpciju, ka trūkumi pastāvēja transportlīdzekļa iegādes brīdī, jo transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate ir vienveidīgs tehniskā stāvokļa pārbaudes process visiem transportlīdzekļiem, kura laikā atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek pārbaudīts transportlīdzekļa vispārējais tehniskais stāvoklis un tiek lemts par tā pielaišanu vai nepielaišanu ceļu satiksmē. Taču šādas tehniskās apskates laikā netiek veikta transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa padziļināta pārbaude.
- Rezumējot visu augstāk minēto, ja Jūs lietotu automašīnu pērkat kā fiziska persona (patērētājs), un 1 gada laikā pēc automašīnas iegādes atklājas slēptie defekti, kuri Jums tika noklusēti, Jums ir tiesības aizvest automašīnu uz padziļinātu pārbaudi un, atkarībā no situācijas, vai nu pieprasīt samazināt transportlīdzekļa pirkuma maksu, saremontēt automašīnu, samainīt automašīnu vai atcelt līgumu un pieprasīt atmaksāt samaksāto naudas summu.
- Ko darīt automašīnu tirgotājiem? Godīgi sludinājumā vai līgumā norādīt slēptos defektus, vai arī jābūt gataviem atmaksāt naudu vai remontēt automašīnu.
- P.S. augstāk minētā tiesu prakse attiecas uz patērētājiem (fiziskām personām), bet neattiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem vai uzņēmējiem, tomēr ir sagaidāms, ka attiecīgajā spriedumā paustās atziņas varēs attiecināt arī uz saimnieciskās darbības veicējiem vai uzņēmējiem, jo Civillikuma 1613. pants (atsavinātājs neatbild ne par nenozīmīgiem trūkumiem, kas nekavē visumā lietas lietošanu, ne arī par tādiem, kas ieguvējam bijuši zināmi, vai vismaz, piegriežot visparastāko uzmanību, nevarētu palikt viņam apslēpti) attiecas arī uz juridiskām personām.


Tuvojoties vasaras saulgriežiem, kad īpaša uzmanība tiek pievērsta aizliegumam sēsties pie stūres reibumā, Augstākā tiesa ir izveidojusi speciālu tematisku apkopojumu, lai vēlreiz uzsvērtu, ka alkoholisko dzērienu lietošana un transportlīdzekļu vadīšana nav savienojamas lietas. Apkopojums paredzēts ikvienam, kuram nepieciešami argumenti līdzcilvēkiem, tāpat šis apkopojums var būt noderīgs gan krimināltiesību nozares praktiķiem, gan teorētiķiem. Arī motocikla vadīšanai nepieciešamas tiesības. Senātā nonāca lieta, kurā apsūdzētais, būdams 0,37 promiļu reibumā, vadīja motociklu, lai arī viņam bija tikai B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Avārijā vidēji smagus miesas bojājumus guva motocikla pasažieris. Senāts uzsvēra, ka nav pamata uzskatīt, ka no brīža, kad persona ieguvusi vienai konkrētai mehānisko transportlīdzekļu kategorijai atbilstošu vadītāja apliecību, vadīšanas stāžs skaitāms attiecībā uz visām transportlīdzekļu kategorijām. Konkrēto mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir saistāms ar brīdi, kad persona likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvusi tiesības vadīt konkrētās kategorijas transportlīdzekli. Senāts savā lēmumā norādīja, ka šādā gadījumā, kad persona, vadot transportlīdzekli alkohola ietekmē un bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, pārkāpusi ceļu satiksmes noteikumus un cietušajam nodarījusi vidēja smaguma miesas bojājumus, nodarījums kvalificējams pēc Krimināllikuma 262.panta trešās daļas, proti, kā ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts vidēja smaguma miesas bojājumi. Kam jāmaksā morālā kaitējuma kompensācija? Skatot kasācijas sūdzību krimināllietā, kurā vīrietis atzīts par vainīgu tajā, ka būdams vairāk nekā trīs promiļu lielā alkohola reibumā, viņš pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, izraisot trīs cilvēku nāvi, no apsūdzētā cietušo labā tika piedzīta mantiskā un morālā kaitējuma kompensācija, Senāts norādīja, ka kriminālprocesā no vainīgā var tikt piedzīti tie zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar OCTA likumu vai kuri pārsniedz OCTA likumā un saskaņā ar to izdotajos normatīvajos aktos noteikto apdrošinātāja atbildības limitu. Pārējos gadījumos kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nenoteic. Šāds lēmums – nenoteikt morālā kaitējuma kompensācija kriminālprocesā – tika pieņemts ievērojot to, ka cietušie (šajā gadījumā bojā gājušo radinieki) ir vērsušies pie apdrošinātāja, kurš paziņoja, ka kaitējuma kompensāciju aprēķinās pēc nolēmuma spēkā stāšanās, bet saskaņā ar OCTA likumu pamatpienākums atlīdzināt nemateriālo kaitējumu ir tieši apdrošinātājam. Uz kādu termiņu var atņemt tiesības, ja šo papildsodu tiesa jau piemērojusi vairākkārt? Senātam bija jāvērtē, kā attiecībā uz transportlīdzekļa vadītāja tiesību atņemšanu jāsaprot norma, kas noteic, ka , saskaitot sodus pēc vairākiem spriedumiem, kopējais soda apmērs vai ilgums drīkst pārsniegt attiecīgajam soda veidam noteikto maksimālo apmēru vai laiku (Krimināllikuma 51.panta trešā daļa). Konkrētajā lietā ar pirmās instances spriedumu apsūdzētais bija atzīts par vainīgu braukšanā reibumā, cietušajam nodarot vidēji smagus miesas bojājumus, kā arī par izvairīšanos no tiesas nolēmuma pildīšanas. Viņam noteikts galīgais sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības – īslaicīga brīvības atņemšana uz 90 dienām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 gadiem. Šajā spriedumā noteiktajam sodam daļēji pievienots sods, kas nav izciests pēc cita tiesas sprieduma, un galīgais sods apsūdzētajam noteikts – brīvības atņemšana uz 3 mēnešiem 20 dienām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 9 gadiem. Senāts atzina, ka tiesa nepareizi saskaitījusi vairākos spriedumos noteiktos papildsodus – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu. Ievērojot to, ka Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas sankcijā nav paredzēts izņēmuma gadījums, kad likumdevējs noteicis papildsoda piemērošanu, kas ir ilgāka par pieciem gadiem, saskaitot sodu pēc vairākiem spriedumiem atbilstoši Krimināllikuma 51. panta trešajai daļai, pirmās instances tiesai nebija pamata noteikt apsūdzētajam transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu ilgāku par 7 gadiem 6 mēnešiem. Kādam intervālam jābūt starp “pūtieniem trubiņā”? Konkrētajā lietā tiesa konstatēja, ka pirmais mērījums sākts pulksten 5.47, pabeigts pulksten 5.48, fiksējot mēraparāta nolasījumu 1,96 promiles. Savukārt otrais mērījums sākts pulksten 6.02, pabeigts pulksten 6.03, fiksējot mēraparāta nolasījumu 1,67 promiles. Apelācijas instances tiesa bija secinājusi, ka apsūdzētā pārbaudē alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā ir ievērots Ministru kabineta noteikumos Nr. 719 noteiktais 15–20 minūšu intervāls, ar kādu veicami divi mērījumi, jo laiks skaitāms no pirmā mērījuma uzsākšanas brīža, nevis no tā pabeigšanas. Senāts norādīja, ka divi mērījumi jāveic ar 15–20 minūšu intervālu, nevis 15–20 minūšu laikā. Arī dzēstas sodāmības par braukšanu dzērumā var ietekmēt piemēroto sodu. Senāts atstāja spēkā apgabaltiesas spriedumu, ar kuru kādam vīrietim piespriests trīs gadus ilgs brīvības atņemšanas sods, jo viņš, būdams 1,07 promiļu lielā alkohola reibumā, kā arī bez tiesībām, izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kurā bojā gāja viņa vadītās automašīnas pasažieris. Pirmās instances tiesa vīrietim bija piespriedusi nosacītu cietumsodu, taču apelācijas instances tiesa, atceļot pirmās instances tiesas spriedumu, norādīja, ka pirmās instances tiesa nav pietiekami izvērtējusi apstākli, ka apsūdzētais agrāk tiesāts astoņas reizes. Apelācijas instances tiesa konstatēja, ka apsūdzētais agrāk sodīts arī par transportlīdzekļa vadīšanu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, atrodoties alkohola ietekmē, turklāt par līdzīgiem pārkāpumiem ceļu satiksmē sodīts arī administratīvi. Apelācijas instances tiesa arī atzina, ka, lai arī apsūdzētā sodāmības ir dzēstas, tās raksturo apsūdzētā personību un apsūdzētā personības raksturojums ir būtisks apstāklis, izvērtējot iespējamo personas rīcību nākotnē.

Ministru kabineta gaiteņos savu ceļu ir uzsākuši grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (turpmāk – Likumprojekts), kuru mērķis ir veicināt nodokļu nomaksu, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Paredzēts, ka jaunais regulējums spēkā stāsies 01.01.2026.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) beidzot ir konstatējis, ka AS “4finance” ilgstošā laika posmā ir veicis neatbilstošu patērētāju maksātspējas izvērtēšanu – nav ieguvis datus par patērētāju visām esošajām saistībām, jo datus ieguva tikai no viena kredītinformācijas biroja, nevis no visiem.

Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu un ienākumi apliekas ar nodokli
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā 2024. gada 26. jūlija spriedumā lietā Nr. SKA 82/2024 (turpmāk – Spriedums) ir analizējis videospēļu spēlēšanu un ar to saistīto ienākumu gūšanas tiesiskās nianses, ar kurām vēlamies padalīties. Augstākā tiesa ir norādījusi, ka izpildoties noteiktām pazīmēm, videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošana un straumēšana var tikt atzīta par saimniecisko darbību, kuras rezultātā gūtie ienākumi ir apliekami ar nodokli. Saimniecisko darbību raksturo vairākas pazīmes: ekonomiskā būtība, regularitāte (sistemātiskums), apjoms un atlīdzība. Tas, vai konkrētajā gadījumā ir konstatējama saimnieciskā darbība, ir faktu novērtēšanas jautājums, kas katrā lietā ir jāvērtē atsevišķi atbilstoši lietas apstākļiem. Tieša saikne starp personas veiktajām darbībām un skatītāju veiktajiem maksājumiem ļauj secināt, ka videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidotājs personām sniedz pakalpojumu par atlīdzību. Patstāvīga un regulāra satura veidošana un straumēšana virtuālajā vidē apvienojumā ar atlīdzības saņemšanu norāda uz nepārprotamu nodomu gūt ienākumus. Uz saimnieciskās darbības veikšanu norāda arī personas profesionālā pieeja no skatītājiem saņemto maksājumu pārvaldībai un optimizācijai, izmantojot streamlabs.com piedāvātos produktus. Persona, kura ir izveidojusi strukturētu sistēmu, kā pieņemt skatītāju veiktos maksājumus, cenšas gūt atlīdzību, nevis saņemt dāvanas Civillikuma 1912. panta izpratnē. Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu. Izvērtējot, vai objekts atzīstams par autortiesību objektu, pārbaudāms, pirmkārt, vai to ir radījusi fiziskā persona un, otrkārt, vai darbs ir šīs personas radošās darbības jeb jaunrades rezultāts. Arī videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu – atvasinātu audiovizuālu darbu –, ja tos radījusi fiziskā persona un tajos ieguldīta jaunrade. Ienākums no intelektuālā īpašuma nodokļu tiesību izpratnē ietver jebkuru ienākumu, ko persona saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām vai par to izmantošanu. Tas, ka pastāv cēloniskais sakars starp videospēļu spēlēšanas video straumēšanu un skatītāju veiktajiem maksājumiem, ir pamats atzīt, ka minētie ienākumi gūti šo darbu izmantošanas rezultātā. Tādējādi, ja videospēļu spēlēšanas video atbilst autortiesību objektu statusam, ienākumi, kas gūti šo darbu izmantošanas rezultātā, apliekami ar nodokli kā ienākumi no intelektuālā īpašuma. Likumdevējs ir paredzējis iespēju autoriem atskaitīt izdevumus, kas saistīti ar autordarbu radīšanu, līdz ar to, ja persona ir radījusi ar autortiesībām aizsargājamus audiovizuālus darbus, pirms gūto ienākumu aplikšanas ar nodokli, ir pamats piemērot attaisnoto izdevumu normas. Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir 20 gadus ilga pieredze nodokļu tiesībās, līdz ar to, ja Jums rodas jautājumi par augstāk aprakstītajām vai citām tēmām, lūgums ar mums sazināties.