Jautājums – vai vakardienas Saeimas lēmums tika pieņemts emociju, vai alkohola iespaidā?
2023. gada 29. maijs
- Ja vakar mūsu hokejisti mums sagādāja fantastiskas emocijas un bronzu, tad Saeima vakar vakarā pacentās un ieguva zelta medaļu (diemžēl nevis sportā, bet juridiski un ekonomiski nepamatotāko likumu topā).
- Tātad Saeima 28. maijā ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Ar grozījumiem šogad 29. maijs – Latvijas hokeja komandas 2023. gada Pasaules hokeja čempionātā bronzas medaļas ieguves diena – noteikts par svētku dienu.
- Likumprojektā norādīts, ka 2023. gada 29. maija noteikšana par svētku dienu būtu cieņas apliecinājums, atbalsts un darba novērtējums Latvijas hokeja izlases sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajai sporta federācijai. Latvijas hokeja izlases panākumu atzīmēšana varētu sekmēt ikvienu tiekties pēc izcilības savā darbā, savās prasmēs. Šīs dienas kopīga atzīmēšana stiprinātu Latvijas sabiedrības nacionālo pašapziņu un saliedētību.
- Tiktāl viss izklausās skaisti, bet tai pašā laikā, likumprojektā ir arī norādīts, ka likumprojekta ietekme uz tautsaimniecības attīstību, kā arī ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, nav vērtēta. Norādīts arī, ka likumprojekta izstrādes laikā nav notikušas nekādas konsultācijas.
- Un šeit rodas pamatots jautājums – vai vakar vakarā (naktī) deputātu saprātu nebija aizmiglojis hokeja laikā un pēc spēles izdzertais alkohols, jo savādāk nekādi nevar izskaidrot šo spontāno un emociju iespaidā pieņemto likumu, nekonsultējoties ar Latvijas Darba devēju konfederācija vai Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, un nepadomājot par sekām (piemēram, desmitiem tūkstošiem vecākiem ir jādomā, kur šodien likt savus bērndārzniekus, šodien tiek atceltas visas tiesas sēdes, tūkstošiem darba devēju jāatrod līdzekļi, lai par šodienu darbiniekiem samaksātu dubultā, utt.).
- Protams, ka man nav pierādījumu, ka šis likums pieņemts alkohola reibumā, bet man nerodas šaubas, ka šis bija sasteigts, faktos un aprēķinos neizvērtēts un nepārdomāts lēmums, kas atstās ļoti daudz haosa, stresa un negācijas.
Video materiālā fiksēts, kā transportlīdzeklis, braucot virzienā uz Igaunijas robežu, veic apdzīšanu, un gandrīz izraisa frontālu sadursmi ar pretī braucošu citu smago automašīnu.
Tiesiskais regulējums saistībā ar uzmākšanos darba vietā, ir ietverts Darba likuma 29. panta septītajā daļā, kura nosaka, ka: “Personas aizskaršana šā likuma izpratnē ir personas pakļaušana tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai, kas saistīta ar tās piederību pie noteikta dzimuma...
Jau kādu laiku ir spēkā stājušies grozījumi Komerclikumā, kas atvieglo uzņēmumiem kriptoaktīvu ieguldīšanu pamatkapitālā.
Uzņēmējiem regulāri ir jāapkopo un Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) jāiesniedz dažādas atskaites un cita veida informācija, kā arī pēc VID pieprasījuma jāsniedz gan detalizēti paskaidrojumi, gan līgumi, gan cita komercnoslēpumu saturoša informācija un dokumenti.
Ļoti interesantus secinājumus izdarījusi Administratīvā apgabaltiesa savā Rīgā 2025. gada 3. februāra spriedumā lietā Nr. A420220023. Konkrētajā lietā ir strīds par to, vai VID amatpersonas telefoniska konsultācija pieteicējai radīja aizsargājamu tiesisko paļāvību.
Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Tie paredz no ienākuma nodokļa atbrīvot ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūto ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) beidzot ir konstatējis, ka AS “4finance” ilgstošā laika posmā ir veicis neatbilstošu patērētāju maksātspējas izvērtēšanu – nav ieguvis datus par patērētāju visām esošajām saistībām, jo datus ieguva tikai no viena kredītinformācijas biroja, nevis no visiem.
Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu un ienākumi apliekas ar nodokli
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā 2024. gada 26. jūlija spriedumā lietā Nr. SKA 82/2024 (turpmāk – Spriedums) ir analizējis videospēļu spēlēšanu un ar to saistīto ienākumu gūšanas tiesiskās nianses, ar kurām vēlamies padalīties. Augstākā tiesa ir norādījusi, ka izpildoties noteiktām pazīmēm, videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošana un straumēšana var tikt atzīta par saimniecisko darbību, kuras rezultātā gūtie ienākumi ir apliekami ar nodokli. Saimniecisko darbību raksturo vairākas pazīmes: ekonomiskā būtība, regularitāte (sistemātiskums), apjoms un atlīdzība. Tas, vai konkrētajā gadījumā ir konstatējama saimnieciskā darbība, ir faktu novērtēšanas jautājums, kas katrā lietā ir jāvērtē atsevišķi atbilstoši lietas apstākļiem. Tieša saikne starp personas veiktajām darbībām un skatītāju veiktajiem maksājumiem ļauj secināt, ka videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidotājs personām sniedz pakalpojumu par atlīdzību. Patstāvīga un regulāra satura veidošana un straumēšana virtuālajā vidē apvienojumā ar atlīdzības saņemšanu norāda uz nepārprotamu nodomu gūt ienākumus. Uz saimnieciskās darbības veikšanu norāda arī personas profesionālā pieeja no skatītājiem saņemto maksājumu pārvaldībai un optimizācijai, izmantojot streamlabs.com piedāvātos produktus. Persona, kura ir izveidojusi strukturētu sistēmu, kā pieņemt skatītāju veiktos maksājumus, cenšas gūt atlīdzību, nevis saņemt dāvanas Civillikuma 1912. panta izpratnē. Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu. Izvērtējot, vai objekts atzīstams par autortiesību objektu, pārbaudāms, pirmkārt, vai to ir radījusi fiziskā persona un, otrkārt, vai darbs ir šīs personas radošās darbības jeb jaunrades rezultāts. Arī videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu – atvasinātu audiovizuālu darbu –, ja tos radījusi fiziskā persona un tajos ieguldīta jaunrade. Ienākums no intelektuālā īpašuma nodokļu tiesību izpratnē ietver jebkuru ienākumu, ko persona saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām vai par to izmantošanu. Tas, ka pastāv cēloniskais sakars starp videospēļu spēlēšanas video straumēšanu un skatītāju veiktajiem maksājumiem, ir pamats atzīt, ka minētie ienākumi gūti šo darbu izmantošanas rezultātā. Tādējādi, ja videospēļu spēlēšanas video atbilst autortiesību objektu statusam, ienākumi, kas gūti šo darbu izmantošanas rezultātā, apliekami ar nodokli kā ienākumi no intelektuālā īpašuma. Likumdevējs ir paredzējis iespēju autoriem atskaitīt izdevumus, kas saistīti ar autordarbu radīšanu, līdz ar to, ja persona ir radījusi ar autortiesībām aizsargājamus audiovizuālus darbus, pirms gūto ienākumu aplikšanas ar nodokli, ir pamats piemērot attaisnoto izdevumu normas. Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir 20 gadus ilga pieredze nodokļu tiesībās, līdz ar to, ja Jums rodas jautājumi par augstāk aprakstītajām vai citām tēmām, lūgums ar mums sazināties.
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2024. gada 20. decembrī ir publiskojis spriedumu lietā SKA 256/2024, kurā ir paustas vairākas interesantas atziņas, ar kurām es, kā sertificēts personas datu aizsardzības speciālists, vēlējos ar Jums padalīties.
Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir praktiska pieredze ne tikai kriptovalūtas tirdzniecībā, bet arī kripto-tiesībās, līdz ar to, veicot padziļinātu kriptovalūtas pasaules izpēti no tiesiskā viedokļa, esam konstatējuši daudzus tiesību robus, jeb tiesiskā regulējuma neesamības problēmas.