Kara māksla jurisprudencē
2024. gada 18. jūnijs
- Antīkās Ķīnas ģenerālis, militārais stratēģis, rakstnieks un filozofs Sun Dzi savā grāmatā “Kara māksla” ir paudis daudzas ģeniālas kara taktikas atziņas, no kurām daudzas var attiecināt arī uz juridiskajām cīņām.
- Dažas no Sun Dzi atziņām: “Tas, kurš zina pretinieku un zina sevi, nepazīs neveiksmju pat simtu kaujās. Tas, kurš nezina pretinieku, bet zina sevi, tiks gan sakauts, gan arī uzvarēs. Bet tas, kurš nezina ne pretinieku, ne sevi, neizbēgami tiks sakauts vienmēr. Sakaut pretinieku katrā kaujā nav izcilība. Izcilība ir spēja sagraut pretinieka pretestību bez cīņas. Kara plāniem ir nepieciešams būt neizdibināmiem, pretiniekus ir nepieciešams maldināt un rīcībai ir jābūt ļoti ātrai. Izvērtē, kurās kaujās ir vērts iesaistīties”.
- Kā vienu juridiskās kara mākslas piemēru var minēt, tā saucamo juridisko huligānismu, ko mēdz realizēt gadījumos, ja vienai no pusēm ir pieejami ievērojami lielāki finansiālie un juridiskie resursi. Šī strīdus puse nolīgst advokātu un iesniedz pret otru pusi tiesā piecas nepamatotas prasības, katru pa 50 000 euro, kā rezultātā atbildētājs ir spiests algot advokātu un katrā no piecām lietām trīs instancēs pierādīt savu taisnību.
- Ja vienā lietā advokāts juridiskās palīdzības sniegšanai velta 30 stundas, pēc likmes 150 euro + PVN stundā, tad klients par katru lietu advokātam samaksā 5445 euro. Taču Civilprocesa likums nosaka, ka atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai šāda apmēra prasībā ir ne vairāk par 2850 euro.
- Tātad, pat uzvarot visas tiesas, pretējā puse uz katru lietu zaudēs 2595 euro jeb kopā 12 975 euro. Turklāt, ja prasības būs iesniegtas no “čaulas” uzņēmuma, tad pretējā puse pazaudēs (neatgūs) 27 225 euro.
- Kā tika teicis antīkās Ķīnas ģenerālis Sun Dzi, izvērtē, kurās kaujās ir vērts iesaistīties! Mūsu birojs vienmēr iepazīst gan klientu, gan tā pretiniekus, un vienmēr izvērtē un brīdina Klientu, vai konkrētajā kaujā vispār vajag doties.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) beidzot ir konstatējis, ka AS “4finance” ilgstošā laika posmā ir veicis neatbilstošu patērētāju maksātspējas izvērtēšanu – nav ieguvis datus par patērētāju visām esošajām saistībām, jo datus ieguva tikai no viena kredītinformācijas biroja, nevis no visiem.

Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu un ienākumi apliekas ar nodokli
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā 2024. gada 26. jūlija spriedumā lietā Nr. SKA 82/2024 (turpmāk – Spriedums) ir analizējis videospēļu spēlēšanu un ar to saistīto ienākumu gūšanas tiesiskās nianses, ar kurām vēlamies padalīties. Augstākā tiesa ir norādījusi, ka izpildoties noteiktām pazīmēm, videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošana un straumēšana var tikt atzīta par saimniecisko darbību, kuras rezultātā gūtie ienākumi ir apliekami ar nodokli. Saimniecisko darbību raksturo vairākas pazīmes: ekonomiskā būtība, regularitāte (sistemātiskums), apjoms un atlīdzība. Tas, vai konkrētajā gadījumā ir konstatējama saimnieciskā darbība, ir faktu novērtēšanas jautājums, kas katrā lietā ir jāvērtē atsevišķi atbilstoši lietas apstākļiem. Tieša saikne starp personas veiktajām darbībām un skatītāju veiktajiem maksājumiem ļauj secināt, ka videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidotājs personām sniedz pakalpojumu par atlīdzību. Patstāvīga un regulāra satura veidošana un straumēšana virtuālajā vidē apvienojumā ar atlīdzības saņemšanu norāda uz nepārprotamu nodomu gūt ienākumus. Uz saimnieciskās darbības veikšanu norāda arī personas profesionālā pieeja no skatītājiem saņemto maksājumu pārvaldībai un optimizācijai, izmantojot streamlabs.com piedāvātos produktus. Persona, kura ir izveidojusi strukturētu sistēmu, kā pieņemt skatītāju veiktos maksājumus, cenšas gūt atlīdzību, nevis saņemt dāvanas Civillikuma 1912. panta izpratnē. Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu. Izvērtējot, vai objekts atzīstams par autortiesību objektu, pārbaudāms, pirmkārt, vai to ir radījusi fiziskā persona un, otrkārt, vai darbs ir šīs personas radošās darbības jeb jaunrades rezultāts. Arī videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu – atvasinātu audiovizuālu darbu –, ja tos radījusi fiziskā persona un tajos ieguldīta jaunrade. Ienākums no intelektuālā īpašuma nodokļu tiesību izpratnē ietver jebkuru ienākumu, ko persona saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām vai par to izmantošanu. Tas, ka pastāv cēloniskais sakars starp videospēļu spēlēšanas video straumēšanu un skatītāju veiktajiem maksājumiem, ir pamats atzīt, ka minētie ienākumi gūti šo darbu izmantošanas rezultātā. Tādējādi, ja videospēļu spēlēšanas video atbilst autortiesību objektu statusam, ienākumi, kas gūti šo darbu izmantošanas rezultātā, apliekami ar nodokli kā ienākumi no intelektuālā īpašuma. Likumdevējs ir paredzējis iespēju autoriem atskaitīt izdevumus, kas saistīti ar autordarbu radīšanu, līdz ar to, ja persona ir radījusi ar autortiesībām aizsargājamus audiovizuālus darbus, pirms gūto ienākumu aplikšanas ar nodokli, ir pamats piemērot attaisnoto izdevumu normas. Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir 20 gadus ilga pieredze nodokļu tiesībās, līdz ar to, ja Jums rodas jautājumi par augstāk aprakstītajām vai citām tēmām, lūgums ar mums sazināties.