Vai darbinieks drīkst ierakstīt sarunas ar darba devēju ?
2023. gada 15. augusts
- Vairākos darba strīdos esmu saskāries ar situāciju, kad darbinieki savu interešu aizstāvības nolūkos ieraksta sarunas ar darba devēju, lai pēc tam to saturu izmantotu kā pierādījumus Valsts darba inspekcijā vai tiesā.
- Nereti šādās situācijās darba devēji mēģina pierādīt, ka šie sarunu ieraksti, kas ir veikti bez saskaņošanas, ir nelikumīgi, līdz ar to nav izmantojami, kā pierādīšanas līdzekļi. Vai tā patiešām ir?
- Ņemot vērā, ka audioieraksts tiek veikts personiskiem mērķiem, kas nav saistīti ar profesionālo darbību, tad Vispārīgās datu aizsardzības regulas nosacījumi un ierobežojumi uz konkrēto tiesisko situāciju neattiecas. Turklāt saskaņā ar minētās regulas nosacījumiem otru sarunas dalībnieku var neinformēt, ja informēšana varētu neļaut vai būtiski traucēt sasniegt apstrādes mērķus (piemēram, ja persona, zinot, ka saruna tiek ierakstīta, varētu uzvesties citādi un pierādījumi varētu netikt iegūti).
- Arī Latvijas tiesu praksē ir nostiprinājusies atziņa, ka atsevišķos gadījumos var būt pieļaujama darbinieka sarunas ar darba devēju ierakstīšana, neinformējot par to darba devēju, un šī ieraksta izmantošana tiesā par pierādījumu darbinieka aizskarto tiesību aizsardzībai. Ir jāvērtē, vai pastāvēja citi iespējami pierādījumi, kas tikpat efektīvi varētu pierādīt konkrētā pārkāpuma esību.
- Rezumējot minēto, ja darbiniekam nav citu pierādījumu, kas tikpat efektīvi varētu pierādīt konkrētā pārkāpuma esamību, slepena sarunu ierakstīšana un izmantošana ir tiesiska un pieļaujam. Šeit gan jāatceras, ka tiesiska būs tikai šo sarunu iesniegšana Valsts darba inspekcijā vai tiesā, nevis publicēšana sociālajos tīklos.


Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) beidzot ir konstatējis, ka AS “4finance” ilgstošā laika posmā ir veicis neatbilstošu patērētāju maksātspējas izvērtēšanu – nav ieguvis datus par patērētāju visām esošajām saistībām, jo datus ieguva tikai no viena kredītinformācijas biroja, nevis no visiem.

Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu un ienākumi apliekas ar nodokli
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā 2024. gada 26. jūlija spriedumā lietā Nr. SKA 82/2024 (turpmāk – Spriedums) ir analizējis videospēļu spēlēšanu un ar to saistīto ienākumu gūšanas tiesiskās nianses, ar kurām vēlamies padalīties. Augstākā tiesa ir norādījusi, ka izpildoties noteiktām pazīmēm, videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošana un straumēšana var tikt atzīta par saimniecisko darbību, kuras rezultātā gūtie ienākumi ir apliekami ar nodokli. Saimniecisko darbību raksturo vairākas pazīmes: ekonomiskā būtība, regularitāte (sistemātiskums), apjoms un atlīdzība. Tas, vai konkrētajā gadījumā ir konstatējama saimnieciskā darbība, ir faktu novērtēšanas jautājums, kas katrā lietā ir jāvērtē atsevišķi atbilstoši lietas apstākļiem. Tieša saikne starp personas veiktajām darbībām un skatītāju veiktajiem maksājumiem ļauj secināt, ka videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidotājs personām sniedz pakalpojumu par atlīdzību. Patstāvīga un regulāra satura veidošana un straumēšana virtuālajā vidē apvienojumā ar atlīdzības saņemšanu norāda uz nepārprotamu nodomu gūt ienākumus. Uz saimnieciskās darbības veikšanu norāda arī personas profesionālā pieeja no skatītājiem saņemto maksājumu pārvaldībai un optimizācijai, izmantojot streamlabs.com piedāvātos produktus. Persona, kura ir izveidojusi strukturētu sistēmu, kā pieņemt skatītāju veiktos maksājumus, cenšas gūt atlīdzību, nevis saņemt dāvanas Civillikuma 1912. panta izpratnē. Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu. Izvērtējot, vai objekts atzīstams par autortiesību objektu, pārbaudāms, pirmkārt, vai to ir radījusi fiziskā persona un, otrkārt, vai darbs ir šīs personas radošās darbības jeb jaunrades rezultāts. Arī videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu – atvasinātu audiovizuālu darbu –, ja tos radījusi fiziskā persona un tajos ieguldīta jaunrade. Ienākums no intelektuālā īpašuma nodokļu tiesību izpratnē ietver jebkuru ienākumu, ko persona saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām vai par to izmantošanu. Tas, ka pastāv cēloniskais sakars starp videospēļu spēlēšanas video straumēšanu un skatītāju veiktajiem maksājumiem, ir pamats atzīt, ka minētie ienākumi gūti šo darbu izmantošanas rezultātā. Tādējādi, ja videospēļu spēlēšanas video atbilst autortiesību objektu statusam, ienākumi, kas gūti šo darbu izmantošanas rezultātā, apliekami ar nodokli kā ienākumi no intelektuālā īpašuma. Likumdevējs ir paredzējis iespēju autoriem atskaitīt izdevumus, kas saistīti ar autordarbu radīšanu, līdz ar to, ja persona ir radījusi ar autortiesībām aizsargājamus audiovizuālus darbus, pirms gūto ienākumu aplikšanas ar nodokli, ir pamats piemērot attaisnoto izdevumu normas. Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir 20 gadus ilga pieredze nodokļu tiesībās, līdz ar to, ja Jums rodas jautājumi par augstāk aprakstītajām vai citām tēmām, lūgums ar mums sazināties.