Kāda ir Jūsu pieredze ar Valsts darba inspekciju?
Darba likuma 32. panta trešās daļas 2. punkts norāda, ka darba sludinājumā norāda attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūdu.
Attiecīgā likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka atalgojuma apmēra nenorādīšana var maldi¬nāt potenciālos kandidātus, kas pieteikušies uz vakanci vai iesaistījušies interviju procesā bez pietiekošas informācijas par to, vai šis darbs (un piedāvātais atalgojums) ir piemērots konkrētajam kandidātam. Tāpat kā neprecīzs un nekorekts sludinājums, tā atalgojuma nenorādīšana ievērojami palielina nepiemēroto kan¬didatūru skaitu arī darba devējiem, vienlaikus atgrūžot kvalificētākos un spēcīgākos kandidātus. Turpretim atalgojuma līmeņa norādīšana sludinājumā palielina pieteikumu skaitu, bet arī nodrošina, ka šie pieteikumi ir daudz atbilstošāki darba devēja izvirzītajām prasībām. Norādot atalgojuma diapazonu darba sludināju¬mā, tiek nodrošināta ne tikai atgriezeniskā saite potenciālajiem darba ņēmējiem, bet arī uzņēmums ilg¬termiņā gūst kvalificētākus un piemērotākus kandidātus uz brīvajām vakancēm.
Administratīvā atbildība (līdz pat 1100 euro) par darba algas apmēra nenorādīšanu sludinājumos ir paredzēta Darba likuma 162. pantā.
Saskaņā ar Darba likuma 163. pantu kontroli pār augstāk minētās tiesību normas ievērošanu veic Valsts darba inspekcija.
Likumdošanā teorētiski viss ir skaidri un praktiski aprakstīts, tomēr šī ir viena no daudzajām tiesību normām, kas praksē netiek kontrolēta (varbūt izņemot tos retos gadījumus, kad kāds uzņēmums sūdzas par savu konkurentu, vai bijušais darbinieks sūdzas par bijušo darba devēju).
Portāla www.ss.com Rīgā izsludināto vakanču sadaļā https://www.ss.com/lv/work/are-required/filter/valmiera_f/, aplūkojot pirmos 100 sludinājumus, konstatēju, ka 45 no šiem sludinājumiem nav norādīta ne mēneša, ne gada alga, ne stundas likme.
Šeit jebkuram nodokļu maksātājam var rasties pamatots jautājums – ja gandrīz 50 procentos no sludinājumiem tiek konstatēti pārkāpumi, vai tiešām Valsts darba inspekcija ir pietiekami aktīvi veikusi preventīvas pārbaudes, vai arī Valsts darba inspekcija ir tikai represīva iestāde, un instruments, ko izmantot konkurentu karos un pušu strīdu risināšanā?
Kāda ir Jūsu pieredze ar Valsts darba inspekciju? Interesētu dzirdēt gan darba devēju, gan darbinieku viedokļus.


